Pārdzimšanu riņķojums – kvalitātes mainīšana

Bāls Sulams „Pasaule”: Mūsu pasaulē nav jaunu dvēseļu, kas atjaunojas līdzīgi ķermeņiem, bet ir tikai noteikts dvēseļu daudzums, kuras riņķo formas mainīšanas riņķojumā, katrreiz ietērpjoties jaunā ķermenī, jaunā paaudzē.

Jautājums: Kāds labums ir pātraukumā starp pardzimšanu riņkojumu?

Atbilde: Tas kļūst saprotams no parcufim un garīgo pasauļu pakāpju apgūšanas, kā arī četrām taisnās gaismas izplatīšanās stadijām.

Lai pārietu no stāvokļa stāvoklī, nepieciešams kvalitatīvi mainīt sevī visas īpašības.

Uz saņemošo vēlmi, kas radīta kā „kaut kas no nekā”, iedarbojas augstākā gaisma, kas abstrahēta no ietērpšanās. Kādā veidā tā rada ko ierobežotu? Kā veido pirmo stadiju? Un kā pirmā stadija, piepildoties ar gaismu, pārvēršas otrajā? Kā izveidojas šī deterministiskā robeža starp tām, kad viena stadija nonāk līdz savam beigu posmam un pārvēršas par ko citu? Augstākā gaisma taču ir abstrakta, bez jebkāda ietērpa, tajā nav jebkādu daļu, robežu, atšķirību un skaitlisku parametru.

Kopumā, kā zinām, pastāv četras stadijas, kuras radījusi Sakne (K). Šīs piecas daļas atšķiras viena no otras. Vispār jebkura lieta var mainīt savu dabu tikai atbilstoši šim piecu pakāpju modelim.

Šeit neiztikt bez pārrāvumiem pāriešanā no stadijas uz stadiju. Pateicoties tam, es mainu iepriekšējo īpašību uz pretēju. Tādā veidā saknes stadijas atdeve kļuva par saņemšanu pirmajā, pēc tam – par apzinātu atdevi otrajā, pēc tam pārtapa vēl lielākā, divkāršā atdevē ar saņemšanas palīdzību trešajā stadijā un beidzot pilnībā iekļāvās saņemšanā ceturtajā stadijā.

Katrs etaps ir pretējs iepriekšējam, vienmēr augstākā Malhut kļūst par Keter zemākajam. Liekas, kā kas tāds būtu iespējams? Malhut taču ir saņemošā vēlme, bet Keter – dodošā. Un tomēr tās nomaina viena otru.

Tādējādi pārdzimšanu riņķojums – tā ir kvalitatīva pārvērtība. Šodien es neesmu tāds kā vakar, un pēc desmit minūtēm nebūšu tāds kā patreiz. Lūk, kas ir pārdzimšanu riķojums.

Jautājums: Vai saņemošā vēlme tostarp pieaug?

Atbilde: Nē, nepieaug, bet kvalitatīvi mainās pēc savām īpašībām. Pārdzimšanu riņķojums – tā nav izaugsme, bet tās rezultāts: dzīves garumā tu uzkrāj zināšanas, pieņemies prātā, dziļi izjūti, taču arvien vēl nepabeidz riņķojumu, līdz kamēr mainīsi savu „formu”, tas ir, kvalitāti, bāzes īpašības. Tieši tās pārvēršas par pretstatu.

Nedzīvajā, augu un dzīvnieku dabā pārdzimšanu riņķojuma nav, tas attiecas tikai uz cilvēcisko pakāpi. Pakāpeniska izaugsme – tas nav riņķojums. Runa iet tikai par apgrozību, pārejām no saņemšanas uz atdevi un otrādi.

Piemēram, no kāda stāvokļa es nolaidos līdz saņemšanai un pacēlos uz atdevi, no jauna nolaidos lejup un atkal pacēlos augšup. Tie ir riņķojumi. Katru reizi es šķērsoju „sarkano līniju”, kas atdala divas pretējas būtības, mīnusu un plusu.

Ja es pat paceļos augšup vai nolaižos lejup, augu vai samazinos tekošā stāvokļa iekšienē – tas nav pārdzimšanu riņķojums.

No nodarbības pēc raksta „Pasaule”, 17.02.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: