Viedoklis (M. Hazins, ekonomists): 2011. gada novembrī Ķīnas rūpnieciskā ražošana samazinājās pirmoreiz pēdējo trīs gadu laikā. Tas saistīts ar parādu krīzi Eiropā, kas samazināja pieprasījumu uz ķīniešu precēm, kā arī ar iekšējā patēriņa samazināšanos.

Ķīna nevar šodien ātri aizvietot ārējā pieprasījuma kritumu vienkārša cēloņa dēļ: tā jau gandrīz neražo patiešām lētas lietas. Palielinājušās enerģijas izmaksas,  darbaspēka izmaksas un produkcijas pašizmaksa. Kopumā ķīniešu produkcija šodien pa kabatai tikai bagātiem ķīniešiem.

Ekscesīvās ražošanas un infrastruktūra, kas tika uzbūvētas „izaugsmei”, spēcīgi spiedīs uz ekonomiku, pieprasot pastāvīgas un neefektīvas izmaksas savam atbalstam, nopietnas sociālās problēmas tāpat spiedīs uz ekonomiku un valsti. Ķīna arī sadūrās ar ārkārtīgi nopietnām problēmām, tāpat kā visi pārējie.

Replika: Krīze neapies nevienu, un absolūti visas valstis un pasaules tautas tajā iegrims, lai sajustu nepieciešamību mainīt visu cilvēces attīstības tendenci – no materiāliem mērķiem uz garīgiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment →