Mēnešu arhīvs: marts 2012

Cilvēki, kas mēs esam?

Jautājums: Jūs klāstāt, ka visa mūsu attīstība paredzēta, lai ieaudzinātu mūsos apzināšanos par to, kas mēs esam. Kas tad mēs esam? Atbilde: Pirmkārt, mēs neesam dzīvnieki, kuri eksistē savā ķermenī un rūpējas tikai par to, kā to aizpildīt. Otrkārt, mēs esam ne vien egoistiskas būtnes, kurām jāizdabā savam ego, kurš rotaļājas ar mums un grūž uz dažādiem maldīgiem mērķiem, kuri mums sagādā vienas ciešanas visas dzīves laikā. Kā sacīts: „Cilvēks nomirst nesasniedzis pat pusi vēlamā”. Tas ir, neviens nav apmierināts ar savu dzīvi un nomirstot neko nepaņem līdzi. Turklāt patreiz mēs nonākam pie tāda stāvokļa, kad paliksim tukšā pat vēl līdz miršanai. (more…)

Zeme kā dzīvs organisms

Viedoklis (K.Kevorkjans): Tad, kad zinātne pēta zemi kā dzīvu organismu, kā esību var pieņemt, ka cilvēki ir dzīves uz zemes kopsakarības daļa. Reiz sensenos laikos, kad mēs bijām mednieki un lasītāji (ogu, sēņu), cilvēki dzīvoja harmonijā ar dabu, nevis atsevišķi no tās. Mēs neuzskatījām sevi par pārākiem par dabu un bijām ar to saistīti. (more…)

Augšupeja no nulles punkta

Šodien ar savu apvienošanos mēs veidojam vēsturi. Mums viss ir pirmoreiz. Līdz šim laikam paaudzes garīgi lejup nāca: no Radītāja atklāsmes Ādamam, caur Ābramu, Mozu utt. – līdz Rabašam. Kopumā šis process tiek dēvēts „paaudžu lejup nākšana”. Turpretim mēs pirmoreiz vēsturē atrodamies pilnīgā atrāvumā, bez jebkādas priekšdarbu bāzes. Mēs uzsākam augšupeju no nulles. Pabeigts iepriekšējais attīstības posms. Nolaišanās no augšienes lejup, pasauļu, parcufim un sfirot lejup nākšana, Ādama Rišona dvēseles sašķelšanās – tas viss ir beidzies. Kā sacīja Bāls Sulams, no 1995. gada mēs uzsākām savu atceļu. (more…)

Slimība – tā ir labošanās

Jautājums: Psiholoģijā krīze tiek aprakstīta kā sāpīga parādība, taču, ja cilvēks to pārvar, nepadodas, tad notiek pāreja uz jaunu līmeni, kur tiek atbrīvots enerģijas milzums un cilvēks sāk dzīvot jaunu dzīvi. Atbilde: Vēl jo vairāk, jebkura slimība tāpat ir izveseļošanās akts no kaites. Pieņemsim, notika kāds bojājums. Pašlaik tas kaut kādā veidā labojas, kompensējas. Tieši šo laika posmu, kad tas tiek kompensēts, labots, mēs uzskatām kā slimību. Taču īstenībā - tā jau ir labošanās. (more…)

Darbs un atalgojums

Bāls Sulams, 57. vēstule: Pastāv dabas likums, ka nav gudrāka par pieredzējušu, un kamēr cilvēks nav papūlējies praksē izdarīt visu, kas viņa spēkos, nespēj viņš nekādā veidā nonākt līdz patiesi īstam maziskumam. Un tādējādi mums jāpieliek pūles, lai saņemtu svētumu un šķīstību, kā sacīts: „Visu, kas ir tavos spēkos, - dari”. Strādājot ar apvienošanos, lai izveidotu tilpni atdevei, cilvēku pārņem izmisums. Tad viņā rodas patiess lūgums, uz kuru kā atbilde arī atnāk tilpne. Citiem vārdiem, pareiza vajadzība pēc apvienošanās arī nonāk no augšienes. Mēs paši to nespējam sasniegt. Lai kā mēs censtos, lai kā to vēlētos, mēs tikai gatavojam sevi kliedzienam, – un Radītājs mums dod vēlmi. Šajā pasaulē cilvēkam nav un nevar būt vajadzība pēc vienotības, lai kā viņš censtos. Centība nepieciešama tikai tam, lai palūgtu. (more…)

Kolektīvais intelekts atkarīgs no sievietēm

Ziņojums: Kolektīvs, grupas intelekta līmenis nav atkarīgs no individuāliem rādītājiem un grupas saliedētības, bet ir atkarīgs no tās biedru spējas līdzpārdzīvot. Rezultātu ietekmē grupas biedru spēja diskusijas laikā nodot savas sajūtas biedriem. Augstākais grupas intelekta līmenis ir grupās, kuru sastāvā ir vairāk sieviešu - sievietēm līdzpārdzīvošanas spējas rādītājs sākotnēji ir augstāks kā vīriešiem. (more…)

Dzīvais ūdens no pirmavota

Jautājums: Kā jāstrādā ar pirmavotiem, lai tos nesagrozītu? Atbilde: Tieši šī iemesla dēļ no mums tiek prasīts cienīt un godāt grupu, skolotāju, Zoar Grāmatas radītājus, jo atbilstoši tam es iekļaujos iekšienē un uzņemu no šī avota pēc iespējas mazāk to izjaucot. Kad pielāgoju kādu Bāla Sulama vai Rabaša rakstu, lai to padarītu pieejamu plašam lasītāju lokam, es cenšos ieiet materiālā gluži kā embrijs, pilnībā sevi atceļot. Un pēc tam es nododu citiem vārdiem tās sajūtas un domu, ko biju pārdzīvojis, kamēr atrados šajā rakstā gluži kā ūdenī. (more…)

Vai universu pasūtījāt?

Kāds ir Dabas raksturs? Dabā pastāv aptuveni 20 konstantes, kuras nosaka, kas un kā var pastāvēt. Ja vien fundamentālie dabas spēki būtu mazliet spēcīgāki vai vājāki, nebūtu planētu, zvaigžņu, galaktiku, arī dzīves - Universs nekad nebūtu piedzimis. Dabā ir ļoti trausls līdzsvars, kas izveidojās pateicoties fundamentālo likumu darbībai. Mazākā kļūme - un dzīve uz Zemes izbeigsies, bet Universs sabruks. Mums jāatzīst, ka dzīve parādījās unikālu apstākļu sagadīšanās dēļ. (more…)

Uzsākt iepazīšanos aiz durvīm

Bāls Sulams „Šamati”, 26. raksts „Cilvēka nākotne atkarīga no viņa pateicības par pagātni”: Sacīts: „Dižens ir Radītājs, un niecīgais Viņu saskatīs”. Tas ir, tikai niecīgais var redzēt dižumu. Vārda „jakar” (dārgs)  burti līdzinās vārda „jakir” (pazīstams) burtiem, un tas liecina par to, ka jo dārgāka cilvēkam ir kāda lieta, jo augstāk viņš vērtē tās nozīmi (dižumu). Tikai atkarībā no tā, cik nozīmīga viņam ir šī lieta, viņš jūsmo, un sajūsma noved viņu pie sajūtas sirdī. Un saskaņā ar tās novērtējumu, cik lielā mērā viņš zina, saprot un apzinās svarīgumu – tādā pašā mērā arī dzimst viņā prieks. (more…)

Cilvēka fenomens

P. Teijārs de Šardēns ...Var paredzēt - ja mēs virzamies uz cilvēciskās zinātnes ēru, tad šī ēra būs augstākā pakāpē zinātnes ēra par Cilvēku - izzinošais Cilvēks, beidzot, ievēros, ka Cilvēks kā „izzināšanas priekšmets” - tā ir atslēga attiecībā uz visu zinātni par dabu. Mūsdienu racionālisms N. N. Moisejevs Mūsdienu zinātnes pasaules uzskata fenomenu es redzu tieši tajā, ka interpretāciju (to skaitā arī nezinātnisko) daudzuma dēļ tomēr rodas kāda vienota hologrāfiska aina, kura noteicoši ietekmē mūsdienu civilizācijas veidošanos. Domas B. Paskāls Pēdējam prāta secinājumam ir jābūt atzinumam, ka pastāv bezgalīgs lietu skaits, kas to pārspēj. Vājš ir tas prāts, kurš nenonāk līdz šādai apziņai. N. Berdjajevs Cilvēkā krustojas visi esamības apļi. Esamības atminēšana cilvēkam ir apslēpta cilvēkā. Turklāt arī pats Cilvēks ir milzīga mīkla attiecībā pret sevi pašu, tāpēc ka viņš liecina par augstākās pasaules eksistenci. K. Jaspers Par to, kas notiks, mums nepavēstīs bezierunu autoritāte. Par to ar savu esamību mums pateiks Cilvēks, kurš dzīvo. Prognozes uzdevums, kas virzīts uz atmodu, var būt tikai viens: atgādināt Cilvēkam par sevi pašu. Avots krievu valodā