Miers ar gaismas ātrumu
Posted on 13 februāris, 2012
Jautājums: Vai pareizi, ka Radītājs mūs gaida, – līdz no mums nāks pareiza lūgšana?
Atbilde: Tas netiek dēvēts par gaidīšanu. Augstākā gaisma atrodas absolūtā mierā, tas ir nemainīgs likums kā fizikas likumi. Ja virzīties ar pastāvīgu ātrumu, tas ir tikpat kā atrasties mierā.
Gaisma nevar apstāties. Atklājas tā vai nē, tās daba ir nemainīga. Gluži kā fiziskas gaismas daba, kurai ir pastāvīgs ātrums 300 tūkst.kilometri sekundē vakuumā. Viss atkarīgs tikai no tā, kādā vidē tā izplatās, ņemot vērā, ka mēs to atklājam, pateicoties materiālam. Materiāla līdzības pakāpe gaismai nosaka tās ātrumu, jo mēs redzam nevis pašas gaismas izplatīšanos, bet materiāla reakciju uz to. (vairāk…)
Atšķirība starp vīrišķo un sievišķo sākotni (zahar un nukva), Radītāju un radījumu – to pretstatā, kuru mēs pat nesaprotam, kas vīrišķai sākotnei noteikts kā daba, radījuma dabai var izpausties tikai nolūkā, kas nopelnīts, pateicoties personīgajām pūlēm.
Mēs nesaprotam, ko nozīmē gūt baudu no atdeves. Radīšanas mērķis bija sniegt baudu radījumiem. Un tie patiešām gūs baudījumu – jautājums tikai – kā?
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 127. p.: Tāpēc ieradās nevis Lēja, bet Rahele, lai piesaistītu Jēkaba skatienu un sirdi ar Raheles daiļumu. Un noteica tur savu atrašanās vietu. Un viņas dēļ tika atdota viņam zivugam arī Lēja un viņa radīja visas šīs paaudzes. No kurienes Jēkabs zināja, kas tā Rahele tāda ir – viņš taču nebija ar viņu pazīstams? Gani pavēstīja viņam, kā sacīts: “Un lūk, Rahele, viņa meita, atnāca ar aitām”.
Zoar, nodaļa “Vaikra”, 129. p.: …Nabaga upuris visvieglākais: divas dūjiņas vai divi jauni baloži. Bet ja nav – tas atnes nedaudz miltu un atpērkas ar tiem. Tajā pašā brīdī pasludina un teic: “Ievēroja Viņš un neatraidīja nabaga lūgšanu” – jo nabaga upuris vērtīgāks par visiem.
Zoar, nodaļa „Vaikra”, 135. p.: Septiņas debess velves augšā, katrā no tām zvaigznes un zvaigznāji, uzraugi, kuri novēro katru debess velvi. Katrā debess velvē ir rati, vieni virs otriem, lai uzņemtos sava Kunga valdīšanas nastu. Un uz katras debess velves ir rati un uzraugi, atšķirīgi viens no otra, vieni pāri otriem, no šiem – tie, kas ar sešiem spārniem, no tiem – ar četriem spārniem. No šiem – tie, kuri ar četrām sejām, no tiem – tie, kuriem dubultsejas, bet no tiem – ar vienu seju. No tiem – liesmojoša uguns, no tiem – ūdens, no tiem – vējš. Kā sacīts: „Dara Viņš vējus par Saviem sūtņiem, par Saviem kalpotājiem – liesmojošo uguni”.
Trimdas beigās mums dod iespēju pašiem paātrināt savu atbrīvošanu.
Kabalisti vienmēr kategoriski iebilda pret iekalšanu no galvas un pierakstīšanu mācību procesā. Tas pats attiecas arī uz senatnes zinātniekiem.
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 42.p.: Esam tik tāli no Radītāja… Un tam ir tikai viens cēlonis, kas kļuvis par visu ciešanu un mocību avotu, kuras mēs ciešam, visu ļaunprātību un kļūdu, uz kurām paklūpam…
Jau tūkstošiem gadu mēs veidojam visas iespējamās mūsu savstarpējās saiknes sistēmas, kuras mums ļauj kaut kā sadzīvot līdzās, nenogalinot viens otru, bet katrreiz sasniegt kompromisus: es tev, tu – man, tas ir mans, bet tas – tavs, un var kaut kā viens otram palīdzēt.
Pieteikties RSS barotnei