Svešo pārvērst par tuvāko

Ja runājam par jauno paaudzi, jauno ēru, kurā mēs dzīvojam, tad nonākam pie vēl svarīgākiem secinājumiem. Mēs runājam, ka mēs visi dzīvojošie uz planētas esam cieši savstarpēji saistīti un atkarīgi viens no otra, ka apkārtējā vide kļūst visiem vienota, ka ietekmējam klimatu, ekoloģiju. Tas, kas notiek vienā vietā, izraisa zemestrīci citā, karš vienā valstī nekavējoties atspoguļojas uz citu valstu stāvokli…

Mēs redzam, ka mums ne vien jāpievienojas vienai vai otrai sabiedrībai, vai grupai, bet jāorganizē vispārējā, globālā, integrālā audzināšana!

Ja esam saistīti kopā, tad mūsu audzināšanai un pašu izveidotajai videi – mūsu attīstības noteicošajam faktoram, jānodod mums vienādas vērtības, lai mēs spētu viens otru saprast, saglabājot savu individualitāti un brīvību. Beigu beigās, ja mēs tik lielā mērā esam viens no otra atkarīgi, mums ir jāsaprot, jāsajūt vienam otrs, jākļūst tuvākiem!

Lieta ir tajā apstāklī, ka mēs nesaprotam viens otru, tā mēdz būt ģimenē, kur katrs sūdzas, ka viņu nesaprot. Cilvēki nesader viens ar otru, jo viņiem ir dažādas vērtības, gaumes, attieksme pret dzīvi…

No vienas puses, lai saprastu tuvāko un pat svešu cilvēku, arī nepieciešama audzināšana. Taču no otras puses, šim svešajam ir jākļūst ne tik svešam, ja mūsdienu kultūra, audzināšana, ekonomika un visas pastāvošās struktūras ir tik tuvas un savstarpēji saistītas.

Nepieciešams attīstīt globālo, internacionālo, starptautisko audzināšanas sistēmu, un šai lielajai pasaules organizācijai jārūpējas par to, lai katram cilvēkam pasaulē viņa audzināšanā, kultūrā, attieksmē pret dzīvi būtu kas kopējs ar pārējiem. Tad viņš zinās, kā pieņemt citu, un gala rezultātā cilvēki savstarpēji satuvināsies atbilstoši saviem uzskatiem un gaumēm, spēs padarīt savu dzīvi drošāku un sasniegt savstarpējo saskaņu.

Pie tam tā būs ne vien divu nepazīstamu cilvēku savstarpēja sapratne, tas atspoguļosies uz starptautiskajiem līgumiem, uz liktenīgu lēmumu pieņemšanu politikā, ekonomiku, bruņošanos, it visā. Mums vienam ar otru ir jāsatuvinās, un tas ir atkarīgs no tā, vai mēs varēsism izveidot visiem vienotu audzināšanas sistēmu.

Citiem vārdiem, mums jāsaprot, ka apkārtnei kā faktoram jākļūst par visu mūsu problēmu risinājumu, tas ir ielikts dabā! Tādēļ tā vietā, lai liktu cietumā un izolētu cilvēkus, kuri izdarījuši nosodāmas rīcības, mums piespiedu kārtā, saskaņā ar tiesas lēmumu, viņi ir jāievieto speciālā vidē, kura viņus audzinās, un izveidos viņus par sabiedrībai noderīgiem cilvēkiem. Turklāt mēs, saskaņā ar to, kontrolēsim apkārtnes ietekmi uz tādu cilvēku un ar noteikumu, ka viņš ir izlabojies, atbrīvosim un pārcelsim viņu uz parasto sabiedrību.

Šis pats princips strādā arī attiecībā uz bērniem, skolām. Mums jāpārbauda, jāizdala dažādi cilvēku tipi un jālemj, kas der katram slānim, katram vecumam. Izejot no tā, kā arī atbilstoši raksturam un cilvēka īpatnībām, un ar apkārtējās sabiedrības vispusīgas iedarbības palīdzību uz viņu, mēs varēsim dot viņam iespēju izpaust sevi optimālā veidā.

Proti, mums paveras daudzpusīgs, daudzveidīgs līdzeklis, kurā ir vairums pulciņu un dažādu grupu, un mums ir jācenšas ievirzīt cilvēku vienas vai otras sabiedrības ietekmē, līdz viņš iegūs pareizu, harmonisku formu.

Tas līdzinās auglim augšanas stadijā, kurā tam nepieciešams gan siltums un aukstums, gan nakts un diena, tāpat arī mitrums un sausums, gaisma un noteikta minerālu kombinācija. Tāpat arī šeit, lai cilvēks sasniegtu briedumu un pārvērstos par gatavu, visiem saldu „augli”, sabiedrībai nav jāspiež uz viņu vienā virzienā, bet jāizmanto visas iespējamās, daudzveidīgās iedarbības formas.

Tādēļ apkārtējā sabiedrība – vienīgais faktors, kuru izmantojot mēs varam izlabot visu ļaunumu, kas eksistē cilvēkā un cilvēcē, kuru izraisījis mūsu egoisms. Mums tikai jāpaņem šis līdzeklis savās rokās, jāorganizē daudzveidīgas sabiedrības formas, kas atbilst kultūrai, izglītībai, nācijas ieradumiem, vienas vai otras civilizācijas īpatnībām, un tādā veidā jārod pieeja katrai cilvēciskās sabiedrības daļai, katrai valstij, līdz pat katram atsevišķam cilvēkam.

No 3. sarunas par jauno dzīvi, 29.12.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed