Jautājums: Cilvēks daudz ko nodod aizmirstībai, atstājot aiz muguras nerealizētus darbus un neizlabotus netikumus. Kā izvairīties no aizmirstības garīgajā līmenī?

Atbilde: Patreiz tas nav iespējams. Tikai gala rezultātā visi atsevišķie gadījumi uzkrāsies un novedīs pie efektīvas apkopojošas labošanās ar nosaukumu „Rav paalim u–mekabciel”.

Pēc tam, kad varēsim savākt kopā visas savas tilpnes/ vēlmes, tās vienlaikus apvienosies vienotā stāvoklī, – un tad tiks īstenota šī darbība. Tā savienos kopā visas daudzu miljardu cilvēku paaudzes un savāks visus viņu darbus vienā. Tieši tad arī pienāks pilnīgas izlabošanās laiks, kas mūs visus savienos vienā vēlmē, – pilnīgā un piepildītā ar Bezgalības gaismu.

Taču līdz tam brīdim mums nav ļauts sajust pagātni, jo mēs nespēsim izturēt visu to, ko esam pārdzīvojuši. Šim nolūkam mums nepiemīt pietiekama izturība, citādi sakot, ekrāns (masah). Šodien mums neizdosies attaisnot savās acīs izietos stāvokļus.

Lūk, tādēļ mums ir raksturīga aizmirstība: laiku no laika mēs atslēdzamies. Tā ir periodiska „bezstrāva”, patiesībā ne vairāk kā pārslēgšanās starp diviem mirkļiem, starp vakardienu un šodienu, starp pagājušo dzīvi un šālaika, līdz gala rezultātā tās visas saplūdīs vienā.

No lekcijas mācību centrā „Aravut”, 17.01.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment →