Viedoklis (V.Bojarincevs, profesors, fizikas un matemātikas zinātņu doktors, L.Fionova, fizikas un matemātikas zinātņu doktore): Tiem, kas vēl saglabājuši spēju domāt, ir acīmredzams, ka patērētāju sabiedrība rada globālas problēmas, kas saistītas ar utilitāru attieksmi pret dabu. Zemes resursi ir ierobežoti un nespēj izturēt sabiedrības, kas dzīvo pēc barbariskiem nevaldāma patēriņa likumiem, spiedienu.

Finanšu sistēma, kas pārņēmusi vairākumu planētas valstu visas dzīves sfēras savā kontrolē, lai vairotu „globālās elites” ienākumus, ir veicinājusi nebeidzamo ražošanas un patēriņa kāpumu. Tas nonāca konfliktā ar dabas ierobežotajām iespējām, kā rezultātā tika izjaukta dabasvide.

Šādai ekonomiskai sistēmai ir organiski nepieņemami vides aizsardzības pasākumi, jo tie paredz ražošanas un patēriņa ierobežošanu, attīrīšanas iekārtu būvniecību, kas nes zaudējumus „globālai elitei”. Tādā veidā cilvēces lielākās daļas saimnieciskās dzīves organizācija uz liberālā kapitālisma pamatiem ir novedusi pie globālās ekoloģiskās krīzes attīstības.

Pēdējos gados dažādos Zemes reģionos tiek fiksētas tik straujas klimatiskās izmaiņas, ka situāciju jau raksturo kā globālu katastrofu. Dabas sistēmu izmaiņu procesiem nepiemīt kāds laideni pakāpenisks pieaugošs lineārs raksturs. Vienā „skaistā” brīdī var notikt „ekoloģiskā ķēdes reakcija”. Var izmainīties ne tikai klimats, bet visa biosfēra. Laiku, kad kas tāds var notikt – zinātne precīzi paredzēt nevar. Tomēr ekologi saka: „Jebkurā laikā, tam viss jau ir nobriedis”.

Taču cilvēku lielākā daļa vēl nav apzinājusies: mēs dzīvojam jaunas realitātes apstākļos, kurai nav precedentu mūsu civilizācijas vēsturē. Nepieciešams atcerēties, ka ekoloģiskā krīze novedīs pie dzīvošanai derīgās platības samazināšanās, pie zemkopības apstākļu pasliktināšanās, pie visu dzīvības nodrošināšanas sistēmu disbalansa, pie saldūdens trūkuma, bada, masu migrācijas, bruņotiem konfliktiem utt.

Planētas iedzīvotāju lielākais vairākums vārdu „ekoloģija” uztver kā kaut ko abstraktu, kam nav sakara ar reālo dzīvi. Cilvēki it kā aizmirsuši, ka viņi dzīvo uz mazas un ļoti trauslas planētas, ka Zeme – autonoms kosmiskais kuģis, no kura nav uz kurieni aizlidot. Cilvēki pārstājuši apzināties, ka viņu labklājība un pati dzīve ir atkarīga no sabiedrības, valsts, planētas dzīves, ka daba vienā mirklī spēj iznīcināt viņus un viņu mājvietas. Turklāt tas vienādā mērā attiecas kā uz mitekļiem, tā arī uz pilīm.

Tāds ir iznākums, kad sabiedrības apziņā tiek „iekalta” absolūta naudas vērtība, alkatība, egoisms, personīgo problēmu prioritāte attiecībā pret sabiedriskajām. Rezultātā cilvēka apziņa mākslīgi sašaurinās un noslēdzas personīgo problēmu lokā. Par informatīvā kara, kas vērsts uz prāta apspiešanu, par zinātnes un izglītības izpostīšanas rezultātu kļuva sabiedrības prāta degradācija.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →