Zoar Grāmata. Nodaļa „Berešit” (Bereshit), 195. p.: …Augstākie Aba ve–Ima ir vārda AVAJa burts „jud” un Binas GAR īpašība, un tiek dēvēti „bailes”, bet IŠSUT ir vārda AVAJa burts „hei” un Binas ZAT īpašība, un tiek dēvēti „mīlestība”.

Tādējādi laikā, kad atnāk mohin ZON… tāpat arī no parcufa augstākie Aba ve–Ima, vārda AVAJa „jud” burti, tad tiek noteikts, ka bailes iet pa priekšu mīlestībai, jo „jud” ir bailes, bet „hei” – mīlestība. Tādā veidā bailes iet pa priekšu mīlestībai.

„Bailes iet pa priekšu mīlestībai” – sacīts attiecībā uz radījumiem, ņemot vērā, ka tādā secībā tiem sevi ir jāizlabo attiecībā pret Radītāju. Tostarp no Radītāja nāk tikai mīlestība. Bailes vajadzīgas tikai radījumiem, lai tos mudinātu sasniegt mīlestību.

To var paskaidrot citādi. Tēva un dēla savstarpējām attiecībām ir jābūt tādām, lai starp viņiem nerastos absolūta mīlestība, lai viņi pastāvīgi baiļotos, ka viens var pārstāt mīlēt otru.

Ja viens cilvēks bezgalīgi mīl citu, ar to viņš modina cilvēkā naidu, jo otrs nesajūt robežas, bez tām viņš nejūt mīlestību. Viņam ļoti grūti tikt galā ar ko bezgalīgu. Mēs esam radīti tādā veidā, ka viss mums ir jājūt noteiktos rāmjos, tad mums ir sajūta, taču bez šiem ietvariem mēs to zaudējam.

Tāpēc, no vienas puses, es jūtu, ka cits it kā mani mīl, taču no otras puses, man nav kam pieķerties šajā bezgalīgajā mīlestībā. Un tādēļ savā prasībā viņam ļaut man sajust viņa mīlestību, es sāku viņu ienīst, jo ar savu bezgalīgo mīlestību viņš man atņem tilpni/ vēlmi, kurā es varētu sajust šo mīlestību, bet bez vēlmes es to nesajūtu.

Tādējādi Bāls Sulams raksta, ja vecāki mīl bērnus ar absolūtu mīlestību, tad bērni viņus sāk ienīst, vai mazākais nievāt viņus. Un tādēļ padomos par audzināšanu runa iet tāpat arī par ierobežojumiem, rāmjiem, sodiem un spiedieniem, kuri vecākiem jāvērš attiecībā pret bērniem, lai neatņemtu viņiem vēlmes, uztveres tilpnes.

Tas saistīts ar augstāko sistēmu ABA ve–Ima („bailes”) un IŠSUT („mīlestība”), kurām jāsavienojas savā iedarbībā attiecībā pret zemākajiem. Tas ir, Binas augšējai un apakšējai daļai jāsavienojas kopā, lai iedarbotos uz zemākajiem. Tas nozīmē, ka bailēm un mīlestībai jābūt saistītām kopā, un kad šīs divas sistēmas savienosies, tās izraisīs pareizu iedarbību uz zemākajiem, kuri izveidos tilpni, un pēc tam to piepildīs.

Tādējādi arī vēlme, kas nāk pie augstākajiem, prasot izlabošanu, tāpat saņems gaismu tādā formā, kas zemākos izveidos tā, ka sākumā tie izjutīs bailes, un pēc tam – mīlestību, nevis pretējā secībā, ne uzreiz mīlestību – tā nevar notikt.

Tādēļ mums vispirms jāizveido mūsu kopējā tilpne, jāparūpējas par mūsu savstarpējo saikni. Un tad, ja šī saikne īstenosies, – tajā sāks strāvot mīlestība.

No nodarbības pēc Zoar Grāmata, 08.02.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →