Kabalisti vienmēr kategoriski iebilda pret iekalšanu no galvas un pierakstīšanu mācību procesā. Tas pats attiecas arī uz senatnes zinātniekiem.

Pierakstot, tu ierobežo priekšmetu. Tu uztici pergamentam, papīram vai datoram to, kas tev bija jāienes sevī, un jāizmanto iekšējām pārmaiņām.

Ja vēlies apgūt vēstījumu – kabalistisko, filozofisko un pat zinātnisko – tev nepieciešams mainīties pašam. Mainīties tā, lai šis vēstījums dzīvotu tevī – ne prātā, bet sajūtās.

Prātam ir tikai jāpalīdz jūtām. Tam jāpadara skaidrāki visi dati, iekšējie un ārējie, tie jāapstrādā, un jāmudina mana vēlme uz pārmaiņām, lai šie dati man pārvērstos par rešimot, pie tam tieši vēlmē, nevis galvaskausā.

Un tādēļ mums jācenšas, lai mācību materiāls iekļūtu mūsu dabā, nepaliekot vienīgi prātā. Iespējams, mēs par daudz lasām, par daudz dzirdam, par daudz smeļam no interneta ar tā enciklopēdiskajām iespējām…

Mans skolotājs Rabašs iebilda pret pierakstīšanu nodarbībās. Lai arī mēs iegaumējam izlasīto tekstu, taču arī šajā gadījumā jāparūpējas par to, lai tas iekļūtu dziļāk, lai caur atmiņas režģa šūnām iekļūtu iekšienē, līdz pašai sirdij. Lai tas iziet caur maniem iekšējiem filtriem, taču tā vai citādi, gala rezultātā, pateicoties vēstījumam, man jākļūst citādam. Informācijai, kuru es saņēmu, un tās analīzei, kuru esmu veicis, ir mani jāmaina, – nevis racionāli, bet tieši no iekšienes.

Turklāt, lai prāts iztukšojas. Katru dienu esmu jauns, nevainojams, bez jebkāda vakardienas piemaisījuma. Es varu studēt to pašu materiālu, kuru biju apguvis vakar, it kā redzu to pirmoreiz. Kāpēc? Tāpēc, ka esmu mainījies savās vēlmēs, un ar šīm jaunajām vēlmēm „pazīstamajā” tekstā redzu kaut ko pilnīgi citu.

Kopumā grūti spriest, vai mums ir nepieciešams kaut ko pierakstīt nodarbībā. Taču ir svarīgi saprast, ka pierakstīšana var nopietni apstādināt prāta iedarbību uz sajūtu.

Ja esmu pierakstījis, tad nomierinājos, it kā kaut ko sataupīju. Pietiekami atrast internetā failu ar labu grāmatu un nolikt uz sava virtuālā plauktiņa – „lieta darīta, esmu brīvs”. Visiem tas ir zināms, un tā nav pareiza pieeja.

Mutiskā Tora aizsteidzas priekšā rakstiskajai. Kabalā ilga laika posma garumā tika aizliegts rakstīt vairums lietu, un ne jau rakstāmpiederumu trūkuma dēļ. Vienkārši cilvēki tajā iedziļinājās iekšēji. Ne velti sacīts: „Pieraksti uz savas sirds bauslības galdiņa”. Tieši uz sirds, uz vēlmes jābūt pierakstītai visai Torai, tas ir, visiem šīs vēlmes labojumiem. Ja es tos uzrakstu uz papīra – kāda tiem vērtība?

Lūk, tādēļ Zoar Grāmatas sarakstīšana bija ekstraordināra lieta, lūk, tādēļ to slēpa no pasaules. Tam par iemeslu kalpoja trimdas sākums. Ja nebūtu trimdas, kabalas valodā nebūtu radusies neviena rindiņa.

Nav nejaušība, ka rakstības līdzekļu attīstība virzījās gausi un posmsecīgi. Tas bija saistīts ar egoisma pieaugumu. Sakumā manuskripti un grāmatas glabājās tikai pie dažiem cilvēkiem, pēc tam klosteros, caru bibliotēkās, universitātēs, tāpat paredzētas elitēm. Un tikai pēc tam, Apgaismības laikmetā grāmata tika celta godā un sāka plaši izplatīties. Saskaņā ar to attīstījās arī informācijas uzglabāšanas līdzekļi – iekšējo pārmaiņu surogāti.

Rezultātā mūsdienās esam nonākuši pie vispārējā garīgā sabrukuma, pietiekami piespiest pogu un saņemt izsmeļošu informāciju, tajā pašā laikā cilvēka dvēsele paliek tukša. Cilvēki nesaprot, kādēļ ir jāmainās iekšēji, ja var darboties ārēji.

Kabalas zinātne šajā nozīmē ļoti atšķiras no ierastajiem priekšstatiem. Tā neprasa informācijas uzglabāšanu. Kas no tā, ja uz tava plaukta atradīsies visas kabalas grāmatas? Vēl pirms 200 – 300 gadiem viedajiem bija pietiekami ar kādām trijām – piecām grāmatām. Vai tad kabalistam nav pietiekami ar vienu traktātu no Talmuda? Kamdēļ viņam sējumu krājums? Vai tad kvantitāte veido kvalitāti? Izlasot dažas lappuses, viņš iegrimst sirds dziļumos un dvēseles gudrības dziļumos – lūk, arī viss.

Jāatceras par to, ka Radītājs prasa pārmaiņas sirdī, nevis atskaites par iemācīto materiālu. Lai cik sevi piebāztu ar zināšanām – kvantitāte neko nedos. Viss atkarīgs no kvalitātes.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda”, 16.01.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana | Add Comment →