Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 42.p.: Esam tik tāli no Radītāja… Un tam ir tikai viens cēlonis, kas kļuvis par visu ciešanu un mocību avotu, kuras mēs ciešam, visu ļaunprātību un kļūdu, uz kurām paklūpam…

Šis sākotnējais cēlonis ir nekas cits kā „mūsu niecīgā sapratne par Viņa vadību attiecībā uz Saviem radījumiem”. Mēs Viņu nesaprotam kā pienākas.

Tātad visa mūsu problēma ir tajā apstāklī, ka mēs nesaprotam Viņa vadību.

Mēģināsim saprast! Taču nē, mēs to nevēlamies. Un tādēļ pats galvenais mums ir atklāt Viņa vadību, Viņa attieksmi pret mums, saikni ar Viņu. Turklāt šai saiknei ir tāda forma, tāda formula, tāds formāts, kas neļauj mums to uziet.

Runa iet par to līniju, kas atrodas starp mums un Bezgalības gaismu. Turklāt „Bezgalības gaisma” – tā arī ir Radītāja attieksme pret mums, kas iziet cauri visiem apļiem, citādi sakot, caururbj visus apļus līdz centrālajam punktam.

Pašu Radītāju mēs neesam spējīgi izzināt, taču caur šo līniju mēs varam izveidot, atklāt Viņa attieksmi pret mums, tādā veidā mērojot ceļu augšup pa garīgo kāpņu pakāpieniem. Rezultātā, izejot visus pakāpienus un sasniedzot pilnīgu izlabošanos, mēs ielaidīsim gaismu visā savā vēlmē, visos apļos.

Tā arī būs zīme tam, ka izlabojot savas vēlmes, mēs sajūtam Radītāju un Viņu saprotam. Turklāt gala rezultātā mēs atklājam tikai Viņu.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda”, 16.01.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs | Add Comment →