Jau tūkstošiem gadu mēs veidojam visas iespējamās mūsu savstarpējās saiknes sistēmas, kuras mums ļauj kaut kā sadzīvot līdzās, nenogalinot viens otru, bet katrreiz sasniegt kompromisus: es tev, tu – man, tas ir mans, bet tas – tavs, un var kaut kā viens otram palīdzēt.

Saskaņā ar šīm saiknes un attālināšanās formām, mēs tiekam dēvēti kā tuvāki vai tālāki viens no otra – par tautām, civilizācijām. Pastāv vairums tādu apļu, kas mūs sasaista vai attālina vienu no otra. Tadā veidā mūs sadalīja sašķelšanās spēks, kurš kādreiz bija starp mums izlauzies. Tas strādāja kā centrifūga, kas mūs sadragāja un atsvieda vienu no otra.

Taču sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”. Un mēs jūtam, ka vinnēsim, ja apvienosimies. Tādēļ mēs sanākam kopā pilsētās, veidojam kopējas sistēmas, lai nodrošinātu sevi ar ūdeni, elektrību, dažādām ērtībām, būvējam fabrikas, rūpnīcas. Tas viss mums ir izdevīgi.

Tas pats egoistiskais spēks, kas valda starp mums, nestrādā, lai vienkārši mūs attālinātu vienu no otra, tas darbojas viltīgāk un piedāvā mums to izmantot savam labumam.

Tādā veidā mēs pastāvīgi virzījāmies uz priekšu, līdz sasniedzām stāvokli, kad mums jāizlemj, ka nekādā formā vairs nevaram savā labā izmantot šo ļauno sašķelšanās spēku, jo jebkurā gadījumā tas mūs novedīs pie sabrukuma, krīzes – visās mūsu darbības jomās: izglītībā, ģimenē, finansēs.

Jautājums: Kā tad mums izlabot šo ļaunuma spēku, kurš kādreiz iznāca no iekšienes – no mūsu kopējās savienošanās vienā dvēselē, kuras iekšienē šis spēks pēkšņi izlauzās? Kā lai to izlabo?

Viedie kabalisti skaidro, ka mēs nevarēsim tā vienkārši taisnā veidā gūt uzvaru pār šo spēku, satvert šo čūsku aiz astes. Kad tā ierāpoja starp mums, tā ar savu indi visu saindēja, izplatot to visā mūsu dvēselē, visās mūsu vēlmēs, visās formās. Visā šajā egoistiskajā veidojumā nav pat pašas sīkākās vēlmes un tāda to kombinējuma, kas nebūtu saindēts ar ļaunuma spēku.

Čūskas inde iekļuvusi viscaur un pastāvīgi darbojas visās iespējamās formās. Tur, kur ir vēlme – tā vienmēr nāk par sliktu. Gluži kā muca ar baltu pienu, kurā piepeši ielēja melnu krāsu, kas nokrāsoja visu!

Kā šo krāsu tagad dabūt ārā, lai piens no jauna kļūtu balts? Vai tas ir iespējams?

Runā, ka tas ir iespējams. Tas pats spēks, kurš sūtīja mums čūsku, var izvilkt to atpakaļ. Neskatoties uz to, ka tā jau iekļuvusi visās vietās, laidusi vēža metastāzes visā organismā, – un tomēr no tās ir iespējams tikt vaļā!

Nepieciešams tikai izpētīt, ko šī čūska izdarīja – ko tā ar tevi dara, un kā tu vari vai nevari dzīvot ar to tālāk. Ja tu patiešām izlemsi, ka tev tā vairs nav nepieciešama, un nevēlies to, jo spēj novērtēt baltuma, atdeves spēku, tad tu varēsi pieprasīt, lai tās vairs nebūtu!

Tu vērsīsies pie tā avota, no kurienes šī čūska sūtīta, un tad uzzināsi, ka šis avots tev vēl tikai labu, ka ar to viņš tev palīdzēja izzināt pašu avotu un sapast tā dabu. Tu sasniegsi visas radības būtības sapratni un zināšanas, no kurienes tā nāk, nevis vienkārši rotaļāsies kā bērns šīs struktūras iekšienē, kas dēvēta par pirmo cilvēku. No bērna līmeņa tu pacelsies uz viņa Veidotāja līmeni, – uz čūskas Saimnieka līmeni.

Tu par to uzzināsi un pateiksies, – tad arī notiks labošanās, kuras mērķis ir tajā, lai atklātu sevi čūskas Saimnieka līmenī.

Lai sev piesaistītu visas šīs zināšanas, sajūtas, sapratni, kuru vēlamies atklāt, lai kļūtu par cilvēkiem, mums nepieciešama gaisma – saprāta gaisma, jūtu apgaismība. Taču tā visa mūsu stāvoklī mums nav. Un lai nodrošinātu mums alternatīvu saikni ar čūskas Saimnieku, vēsturē eksistēja daži cilvēki, kuri saņēma tādu saikni no augšienes, un dod arī mums iespēju tajā iekļauties, gluži kā pēc protekcijas.

Ja lasām viņu grāmatas ar nolūku atklāt galvenā pasaules Saimnieka spēku, tad sākam arvien vairāk saprast un just visu universu, – ietverot viņa programmu un mērķi. Ar šādu sajūtu mums jālasa Zoar Grāmata – ar nolūku atklāt augstākā spēka darbības, lai „pēc Viņa darbībām” arvien vairāk „izzinātu Radītāju”.

It kā mēs redzam cilvēku un pēc viņa darbībām, pēc tā, kā pateicoties šīm darbībām viņš atklāj mums sevi, – veidojam izpratni  par viņu.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 13.01.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Krīze un globalizācija, ZOAR | Add Comment →