Vai patiešām Viņš mani atstājis?

Jautājums: Ko nozīmē iet atdeves ceļu?

Atbilde: Ja radīšanas mērķis – sniegt baudījumu veidojumiem, turklāt Radītājs – labestības spēks, kas dara labu, un tikai tajā ir Viņa attieksmes būtība pret mums, tad nav vajadzības lūgt, lai Viņš mums darītu labu?

Visi klaigā Radītājam: „Izdari, lai mums būtu labi!” Tas taču ir vienkārši smieklīgi, – kāpēc labsirdīgs cilvēks ir jālūdz, lai viņš izdarītu man kaut ko labu? Viņš arī patreiz man dara labu, Viņš nevar izdarīt neko citu. Sacīts, ka Radītājs labestīgs gan pret sliktiem, gan pret labiem, un savu attieksmi nekad nemaina, kā sacīts: „Es savu AVAJa izpausmi neesmu mainījis”, un „gaisma atrodas absolūtā mierā”.

Sanāk, ka nav iemesla Viņam lūgt labestību? Taču visas lūgšanas, visus lūgumus, psalmus sastādījuši kabalisti, cilvēki, kuri atradās garīgajā izzināšanā. Kādēļ tad viņi raidīja lūgšanu: „Palīdzi man, sargā mani, izdari man”?

Tie ir saucieni par to, lai izveidotu vēlmi: „Palīdzi man izlabot uztveri!” Tas arī tiek dēvēts „Radītāja darbs”. Turklāt Radītāja atdeve mums – tas nav darbs, bet baudījums.

Mans darbs – palūgt pareizu vēlmi, tilpni, bet Viņa darbs – izveidot šo tilpni. Proti, tas ir lūgums par gatavību pieņemt piepildījumu, pateicoties kuram, mēs sasniedzam saplūsmi, – bet ne par patīkamām pārmaiņām.

Vārds „lūgšana” tiek tulkots kā „tiesa pār sevi” – tas ir radījuma lūgums par sevis paša mainīšanu. Kad saku: „Kādēļ Tu mani atstāji?”, vai Viņš patiešām mani ir atstājis? Vai arī es to saku tikai par savu uztveri, kuras iekšienē sajūtu, ka Viņš ir mani atstājis, – un pats to apzinos? Būtībā es lūdzu Viņu izlabot manu sajūtu, lai es varētu just, ka Viņš mani nav atstājis un nav attālinājies.

Lūgšana – tas ir lūgums par mūsu vēlmju labošanu, un tas viss tiek dēvēts par Radītāja darbu, – bet ne pats piepildījums.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.01.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed