Monthly Archives: februāris 2012

Vēlmju integrāls

Kabalas zinātnē, atšķirībā no citām zinātnēm, cilvēkam nav pietiekami vienkārši mācīties, saprast studējamo materiālu un pat just to parastā, vispārpieņemtā veidā. Kabala atšķiras ar to, ka tajā cilvēks izjūt iekšējas pārmaiņas, būtībā, viņš maina savas vēlmes, saprāta un jūtu pamatus. Viņam atklājas jauna vēlme, kas sastāv no 613 daļām un līdztekošiem, tām atbilstošiem 613 nodomiem, kas nodrošina vēlamā realizāciju. Kopumā šīs vēlmes un nodomi sastāda cilvēka dvēseli. Lūk, to mums atklāj mācības.

Iepriekš cilvēkam bija tikai punkts, pats mazākais rešimo, kas ielikts iepriekšējos attīstības etapos, kurus mēs turpmāk izzinām. Un viss mūsu darbs, viss, ar ko varam līdzēt personīgajā attīstībā, – maksimāli piesaistīt un palielināt gaismas spēku, kurš iedarbojas uz mūsos slēpto punktu, un lai šis spēks attīstītu to pēc iespējas ātrāk.

Tas nenozīmē, ka varam vienkārši atvērt krānu, lai gaisma sāktu „līt” stiprāk. Lai paātrinātu savu attīstību, ir jābūt gatavam mainīties. (vairāk…)

Rītausmas pieskāriens

Mēs nevaram atšķirt dienu no nakts, līdz neesam saņēmuši vismaz kādu daļēju gaišas dienas sajūtu, un tad saprotam, ka atradāmies tumšā naktī. Taču līdz šim brīdim cilvēkam nav iespējams saprast, ko nozīmē diena un nakts, jo tam ir nepieciešama sajūta.

Taču, ja cilvēks iegulda spēkus, cītīgi strādā, nelokāmi pilda visas prasības, dara visu iespējamo, kā sacīts: „Visu, ko vēlies, tikai neaizej”, ja viņš neatlaidīgi turpina gluži kā „jūga vērsis un ēzelis zem nastas”, tad gala rezultātā sasniedz sajūtu, kas dēvēta par Radītāja dienu. Ticība tiek dēvēta par dienu. (vairāk…)

Kopējās augšupejas priekšvakarā

Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Ābrams brīnījās, nesaprasdams, no kurienes Israēls ņems tik lielas vēlmes, lai izpelnītos atdevi, – līdz Radītājs viņam sacīja, ka Torai un baušļiem pieliktās pūles sagatavos viņus Ēģiptes trimdā…

Un Ābrams jautāja: „Tas attiecas uz tiem, kas nodarbojas ar Toru. Taču ko darīt tiem, kas nodarbojas ar pasaules lietām? Kā viņiem dabūt šīs vēlmes?” Atbilde dota Midrašā: Israēls netiks atbrīvots, līdz nekļūs par vienotu veselumu kā viens ķermenis…

Šeit mēs redzam, ka mums ir jāapvienojas ar pasauli, kura mums piegādā savas vēlmes. Mums pašiem vēlmju nav pietiekami. Tieši tāpat, izejot no Ēģiptes, mēs saņēmām ēģiptiešu vēlmes. (vairāk…)

Svešo pārvērst par tuvāko

Ja runājam par jauno paaudzi, jauno ēru, kurā mēs dzīvojam, tad nonākam pie vēl svarīgākiem secinājumiem. Mēs runājam, ka mēs visi dzīvojošie uz planētas esam cieši savstarpēji saistīti un atkarīgi viens no otra, ka apkārtējā vide kļūst visiem vienota, ka ietekmējam klimatu, ekoloģiju. Tas, kas notiek vienā vietā, izraisa zemestrīci citā, karš vienā valstī nekavējoties atspoguļojas uz citu valstu stāvokli…

Mēs redzam, ka mums ne vien jāpievienojas vienai vai otrai sabiedrībai, vai grupai, bet jāorganizē vispārējā, globālā, integrālā audzināšana!

Ja esam saistīti kopā, tad mūsu audzināšanai un pašu izveidotajai videi – mūsu attīstības noteicošajam faktoram, jānodod mums vienādas vērtības, lai mēs spētu viens otru saprast, saglabājot savu individualitāti un brīvību. Beigu beigās, ja mēs tik lielā mērā esam viens no otra atkarīgi, mums ir jāsaprot, jāsajūt vienam otrs, jākļūst tuvākiem! (vairāk…)

Valdošais pār pagātni, tagadni un nākotni

Dzīves sajūta tiek mērīta ar attiecībām starp trijām gaismām un pagātnes stāvokļa informācijas ierakstu (rešimo). Tagadnes stāvoklī mums ir iekšējā un apkārtējā gaisma, ar ekrānu starp tām, kurš dala atnākošo gaismu šajās divās gaismās.

Iekšējā gaisma (I”G) dod tagadnes laika sajūtu. Apkārtējā gaisma, kas palikusi no tā, ko mēs vēl nespējam pārvarēt atdeves dēļ, sniedz nākotnes sajūtu. Informācijā (rešimo), uz kuru pamatojoties es veicu šo aprēķinu, dod man pagātnes sajūtu. (vairāk…)

Vai es vēlos atklāt Radītāju?

Garīgajā ceļā cilvēks iziet apslēptības un atklāšanas etapus. Pat apslēptība nav vienkārša lieta. Kas tad patiesībā ir apslēpts? Kur viņš bija, un kur pazuda? Apslēptība – tā ir atklāsmes daļa. Ja es jūtu, ka kāds ir apslēpts, tas nozīmē, ka es viņu pazīstu, zinu, kas viņš ir, un kādā veidā viņam ir jāizpaužas. Tādā gadījumā var runāt par apslēptību: man jau ir noteikta sapratne, izzināšana, sajūta, tikai pretēja atklāšanai.

Kā to sasniegt? Vispirms man ir jāsaprot, ka patreiz atrodos atrautībā, bezsamaņas stāvoklī. Tālāk man, acīmredzot, jāsajūt, ka no manis kaut kas ir apslēpts. Tas jau ir solis uz priekšu. Pēc tam es izeju divkāršo un vienkāršo apslēptību, aiz kuras seko daļēja un pilnīga atklāsme.

Kā iziet šos etapus? Šeit viss ir atkarīgs no tā, kā Radītājs manī izpaužas. Rodas jautājums: kādā veidā var paātrināt Viņa izpausmi? (vairāk…)

Zem viena likuma „lietussarga”

Pirmoreiz, vairums dažādu, it kā savstarpēji nesaistītu dabas likumu vietā, mēs sākam just, ka uz mums iedarbojas jauns likums – viens likums, zem kura „lietussarga” mēs visi atrodamies, un visi kopā kā vienota savienība tiecamies sasniegt vienu virzienu.

Nekad iepriekš tik dažādas valstis cilvēcē neatradās tik līdzīgā stāvoklī. Ziemeļamerika un Dienvidamerika, Eiropa un Āfrika, Āzija un Sibīrija, pat Austrālija un Jaunzēlande – visas atrodas lejupslīdes procesā, depresijas stāvoklī, un nav svarīgi, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam, kādai civilizācijai, reliģijai mēs piederam, un kā iekārtota mūsu sabiedrība. Milzīgs mākonis nolaižas pār mūsu pasauli un sāk ietīt mūs visus kopā. (vairāk…)

Ienākam jaunā ērā

Pētījumi, kurus veic zinātnieki, parāda, ka mūsu attīstības tendenci nosaka vispārējais likums, kura spēks mūs attīsta un noved pie vienas formas. Mums nāksies sasniegt šādu savstarpējo saikni, kad katrs sajutīs, ka ir atkarīgs no visas cilvēces, un visa cilvēce ir atkarīga no viņa.

Perspektīvā tāda ir mūsu attīstības vispārējā tendence, un to apstiprina daudzi zinātnieki. Mēs neesam gatavi pieņemt šo likumu, tas ir pretrunā mūsu dabai, katrs domā tikai par sevi, nesaprotot, ka ir atkarīgs no visiem. Taču, ja cilvēks sapratīs, sajutīs un skaidri redzēs, ka viņš ir atkarīgs no visiem, viņš vēlēsies, pirmkārt, parūpēties par citu cilvēku labklājību, lai viņi labi pret viņu izturētos! (vairāk…)

Pastrādāt, lai rastos vēlme

Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts, ka dvēseles nevar saņemt labu atalgojumu, kura dēļ Radītājs radīja dvēseles un pasauli, līdz tām neizveidosies tilpne, kas gatava saņemšanai.

Tādu tilpni cilvēks iegūst tikai ar piepūles un baušļu pildīšanas nastas palīdzību, piespiešanas un karu ar ļauno sākotni rezultātā, ar daudziem šķēršļiem un rūpestiem. Šīs mocības un pūles Torā un baušļos piešķir dvēselei tilpni, lai tā būtu gatava saņemt visus baudījumus un labumus, kuru dēļ Radītājs radīja visus radījumus.

Mēs nevaram saņemt labumu un baudu bez smaga darba. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši šis smagais darbs veido mūsos vēlmes, atbilstošas tam piepildījumam, kuru sagatavojis Radītājs. Nav iespējams iztikt bez šīm vēlmēm, bez nastas, bez smaga darba un īstām mocībām. Sacīts: „Ēd maizi ar sāli, ūdeni dzer nedaudz, guli uz zemes, dzīvo ciešanās un nodarbojies ar Toru”. Vispār ņemot, visa cilvēce iet cauri ciešanām, kas sliktākas par nāvi. (vairāk…)

Neradi sev elku

Bāls Sulams „Priekšvārds TES” (Talmud Eser Sfirot): Kabalas zinātni līdz pat mūsdienām ietvēra nepārvarama siena. Daudzi mēģināja, sāka mācīties un nespēja turpināt nesapratnes un materiālo terminu dēļ.

Tādēļ komentāros grāmatai „Panim meirot u–masbirot” es parūpējos, lai paskaidrotu ARI grāmatu „Dzīvības koks”, abstrahējot materiālās formas un liekot tās atbilsmē ar garīgajiem likumiem, augstāk par telpu un laiku – tā, lai katrs iesācējs spētu saprast šo lietu jēgu un pamatojumu.

Tā patiešām ir problēma, kad cilvēki kabalas vārdus uztver to ārējā nozīmē, un garīgajiem spēkiem piedēvē materiālus ietērpus. Pastāv bauslis, kurš aizliedz radīt sev elkus un tēlus. Tieši tas mudināja Ābramu iziet no materiālās pasaules un pacelties uz garīgo pasauli. Tomēr saglabājas bīstamība atgriezties pie elkiem, ja kādam no materiālajiem priekšmetiem vai darbībai mēs piedēvēsim kādu garīgo būtību. (vairāk…)