Zoar Grāmata. Nodaļa „Berešit”, 113. p.: Divi diženie spīdekļi. Nespēja mēness nomierināties līdzās Saulei, jo izjuta kaunu tās priekšā… Tad Radītājs tam sacīja: „Ej un sevi samazini!”.

„Divi diženie spīdekļi” klāsta par līdzību starp radījumu – Malhut un Radītāju – deviņām pirmajām sfirot, kuras radījumam izpaužas kā Radītāja īpašības. Atbilstoši tam, kā Malhut pielīdzina sevi pirmajām deviņām sfirot, tā saplūst ar tām pēc principa „No Tavām darbībām Tevi izzinu”. Saplūsme īstenojas saskaņā ar īpašību līdzību – līdzsvaru, homeostāzi starp diviem objektiem, kā mēs to dēvējam mūsu pasaulē.

Un lai arī vienam no diviem diženajiem spīdekļiem (Malhut) nav savas gaismas, tā tomēr ir diža un staro un spēj būt cienīga kā Saule, Radītājs, jo pati par sevi tā atrodas tumsā, un tādēļ var pievienot un starot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Pastāvēja viedoklis, ka pirms nodarbošanās ar kabalu, nepieciešams noteikti apgūt visas Toras grāmatas, Talmudu, Mišnu, it kā pakāpeniski ienākot „brīnumskaistā dārzā” (PARDES): no parastā skaidrojuma (Pšat) – uz mājienu(remez), pēc tam uz alegoriju (druš) un beidzot uz noslēpumu (sod).

Taču patiesībā ir jāuztver otrādi: tas nozīmē, ka cilvēks no apslēptā – no pirmās pakāpes, kur viņš vēl neko nesaprot, pāriet uz vienkāršo skaidrojumu, kad Acilut pasaulē viņam viss kļūst atklāts, saprotams un vienkāršs.

Pasaules Asija, Ecira, Brija, Acilut, kuras man ir jāiziet, nomainās mums no noslēpuma – Acilut pasaules, uz alegoriju – Ecira pasauli, mājienu – Brija pasaule un vienkāršu skaidrojumu – Acilut pasauli. Sanāk, ka tieši kabalas grāmatas attiecas uz vienkāršo skaidrojumu, jo atklāj mums to, kas patiesībā norisinās, un kas atrodas vistuvāk īstenībai, avotam, tiešā veidā runājot par gaismu un vēlmēm. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Viedoklis (E.Avriels, ekonomists): Dzīvē parasti vienkārša loģika katram no mums strādā lieliski. Ja cilvēks vai ģimene patērē pāri savu iespēju robežām un „iekuļas” parādos, tad pareizā ārstēšana būs patēriņa un parādu samazināšana.

Loģika darbojas arī pretējā virzienā: ja cilvēks vēlas gūt panākumus, bet viņam nav naudas, viņam jāsaņem kredīts no bankām vai ieguldītājiem, jācīnās ar tirgiem un, nežēlīgi sakaujot konkurentus, jācenšas realizēt savu sapni.

Taču, kad lieta nonāk līdz makroekonomikai, šī loģika pārstāj darboties un bieži vien izraisa gluži pretējo. Bankai parasti ir ne vairāk kā 10% no naudas līdzekļiem, kuri tai jāatgriež saviem klientiem un, ja visi klienti pieprasīs atdot naudu, tā netiks galā ar šo uzdevumu. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (politekonomijas profesors A.Vambahs, Ķelnes universitāte): Šī krīze – uzticības krīze. Ir jāveido tādas tirgus struktūras, kurās dalībnieki uzticēsies viens otram.

Ekonomistu galvenais uzdevums ir zinātniskās bāzes izstrāde, lai veidotu institūcijas, kas veicinātu uzticības atjaunošanu tirgū. Krīze ir parādījusi, ka visi uzvedas ārkārtīgi racionāli: politiķi glābj bankas, bankas spēlē pret valstīm, un valstis arvien dziļāk iedzen sevi parādos.

Replika: Uzticība nav iespējama bez pilnīgas savstarpējās atkarības apzināšanās, bez sapratnes par integrālās cilvēces vienoto sistēmu, kuru esam sasnieguši savā attīstībā, un kura liek mums kļūt par tādiem pašiem – integrāli saistītiem.

Taču tas nav iespējams bez visu un katra audzināšanas jaunā garā – integrālās cilvēces kā vienas ģimenes. Bez šī uzvedības modeļa apzināšanās un īstenošanas mēs nespēsim izdzīvot jaunajos dabas apstākļos.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jācenšas arvien pareizāk iztēloties to, ka ārējā vietā mēs redzam – iekšējo. Mēs ar manu skolotāju Rabašu reizēm apspriedām, kādus spēkus redzam aiz šīs pasaules ainas.

Reiz mēs uz ielas pamanījām zirgu, kurš ēda atkritumus no tvertnes, un piepeši man Rabašs sacīja: „Skat, kāds eņģelis!” Es izbrīnījos, jo neko neredzēju, izņemot zirgu, kurš ēda atliekas no mūsu maltītes. Un otrajā dienā es sāku par to vairāk iztaujāt skolotāju, mēģinot iemācīties, kā aiz šīs pasaules saskatīt iekšējos spēkus.

Ja redzu ainu, kas fokusējas uz manu tīkleni vai galvas smadzeņu pakauša daļu, – tādā veidā es iztēlojos spēkus, gluži kā uz datora ekrāna, kuri savienojas kādā formā. Taču šī forma pati par sevi nepastāv. Tā nepieciešama tikai tam, lai es varētu kaut kam pieķerties un uztvert. Tomēr būtībā tā ir attieksmes izpausme no tā, kurš man dod, ar kaut ko uz mani iedarbojoties. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Vienotības punkts tika izjusts kā satriecoša prieka, brīvības un optimisma sajūta, kas nav raksturīga mūsu pasaulei – burtiski kā atsevišķa pasaule, kurp mans ego skrien ar lielu prieku. Taču jūs teicāt, ka egoismam tam ir jāpretojas?

Atbilde: Neuztraucies par savu ego. Tas atnāks un tevi „aiz ausīm” vilks nost no šī stāvokļa, taču tev arvien no jauna būs uz to jātiecas. Tieši egoisms tevi tagad attālinās no vienotības punkta, bet tev pastāvīgi tas būs jārealizē sevī, tas ir, jārada no jauna.

Turklāt jārada no jauna nevis tāpēc, ka tev tas patīk, bet tāpēc, ka aiz tā stāv tavi biedri. Tev pakāpeniski būs sevī jāizstrādā pilnīgi jauni iemesli, kāpēc tu to dari – lai atbalstītu savus draugus, jo bez tevis viņi nevarēs uztaustīt šo punktu.

No virtuālās nodarbības, 11.12.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Mēs sākam savu ceļu no paša zemākā, vistālākā punkta. Nekas no Radītāja neatrodas tālāk kā cilvēks.

Radītāja īpašība – atdeve, tajā pašā laikā radījuma īpašība attiecas uz nedzīvo līmeni. Starp viņiem gandrīz nav starpības, izņemot to, ka nedzīvais līmenis atrodas pilnīgā Radītāja varā, tā ir simtprocentīga pašatteikšanās, bez nekā personiska.

Tālāk veidojas augu un dzīvnieciskais līmeņi. Tie nedaudz atšķiras no nedzīvā, taču ne pēc nolūka un vēlmēm, bet pēc kustīguma, kas it kā ir pretēji Radītājam. Tie zied, aug, kustas, attīstās – un līdz ar to no Viņa attālinās. Tomēr vēl neiziet no Viņa varas ietekmes, – vienkārši Viņš „atļauj” tiem sastāvēt no diviem spēkiem un attīstīties, paliekot Viņa pakļautībā. Un tādējādi visi šie līmeņi kopā tiek dēvēti „daba”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Mēs uz katra soļa esam spiesti sasniegt prasību, lūgumu, lūgšanu. Šeit nekas cits vairāk nestrādā, izņemot lūgšanu – lūgums par to, lai augstākais spēks, gaisma izpildītu darbību.

Paiet daudzi gadi līdz cilvēks nonāk pie tādas sapratnes un sāk tā just. Šeit nelīdzēs prāts – tādai attieksmei pret sevi pašu un pasauli, kuru viņš vēlas atklāt, ir jutekliski jāatklājas iekšienē kā dabiskai un instinktīvai. Viņam ir jāsaprot, ka šeit ir tikai Radītāja, augstākās gaismas darbs, kas ietekmēs cilvēku.

Katra darbība, kuru viņš vēlas izpildīt savas izaugsmes veicināšanai, nozīmē lūgumu un cerību, lai gaisma iedarbotos, lai ietekmētu cilvēku, veiktu viņā izmaiņas un dotu citu attieksmi pret realitāti. Un saskaņā ar šo, realitāte atklāsies, un tad viņš sajutīs un sapratīs gaismas darbības. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Cilvēki, kuri sasnieguši garīgo izpratni, zina universa likumus un saprot masu dabu. Viņiem ir ne tikai zināšanas, bet arī personīgās attīstības pieredze, kura tāpat sākusies no zemākā, nedzīvā līmeņa. Viņi izgājuši iekšējo labošanos, iemācījās līdzjūtību, piekāpību, mīlestību un ieguva nepieciešamo „instrumentu komplektu”, lai rūpētos par masām. Viņi garantēti darbojas tautas labā, nevis savā labā, jo dzīvo citā, garīgās dabas dimensijā.

Jautājums: Uz ko tad ir virzītas viņu rūpes par pasauli?

Atbilde: Viņi vēlas, kā sacīts, „audzināt pusaudzi saskaņā ar viņa ceļu”. Tieši atbilstoši viņa ceļam, taču audzināt, tas ir, pakāpeniski veicināt viņa izaugsmi ne ciešanu ceļā, bet ar mācību, skaidrojumu un piemēru palīdzību. Šie viedie īsteno galveno darbu, viņi piesaista gaismu, bet labumu no tā saņem masas. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Pirms sākt lasīt vai klausīties tekstu, kurš nes sevī garīgo informāciju, nepieciešams, pirmām kārtām, noskaņot sevi uz to vietu, kurā mēs atklājam garīgo. Rakstīts, ka „No mīlestības pret radījumiem (tas ir, no mīlestības pret biedriem) nonāk pie mīlestības pret Radītāju”. Tādēļ mums no paša sākuma jāiedomājas grupa, pareiza mūsu savstarpējā saikne, kuras iekšienē mēs gaidām atklāsmi.

Visa kabalas zinātne veltīta Radītāja atklāšanai radījumiem. Un panākumi atkarīgi no tā, cik pareizi es iztēlojos šo atklāsmes vietu, tas ir, viņa nosacījumus: tieksmi pēc viņa, augsto vērtējumu, pateicību un tostarp ciešanas, – labus un sliktus iespaidus, tas ir, lielu iedvesmu un milzīgu izmisumu – visu kopā.

Taču rezultātā es koncentrējos uz tādu realitāti, kurā gaidu Radītāja atklāsmi – atdeves īpašību, kas apslēpti valda pār visu universu. „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – mīlestības un atdeves spēka. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→