Jautājums: Kā atmodināt savā sirdī rūpes par visu pasauli?

Atbilde: Mēs visi eksistējam vienā garīgajā tilpnē, vienā garīgajā vēlmē. Radītājs radīja vienu dvēseli, un nav iespējams rūpēties izlases kārtībā tikai par kādu tās daļu, – vienīgi par visu pilno tilpni. Garīgajā nekas nepastāv „daļēji”.

Ja runa iet par atdevi, tad jārūpējas par to, kā kļūt Radītājam par sveci, un tas nozīmē – izlabot pilnu tilpni. Ja Radītājs radījis vienu vienotu vēlmi, tad atdeve var atmosties tikai pilnībā tajā visā. Un kā skaidro Bāls Sulams rakstā „Galvojums”, tikai dēļ tā mēs arī eksistējam.

Tadēļ tas, kurš neraizējas par kopējo tilpni – nerūpējas par sevi. Jāatver tikai acis un jāierauga, ka tas ir pilnīgi viens un tas pats. Pasaule – tas ir tā atveidojums, kas atrodas mūsu iekšienē, un tikai šķiet eksistējošs no ārienes.

Tādējādi uzdevums nav tajā, lai „es parūpētos par pasauli”, bet tajā, kā man atvērt acis, lai saredzētu patiesību un saprastu, ka rūpes par pasauli un rūpes par sevi pašu, – tas ir viens un tas pats darbs. Lai izgaistu šie maldi, un kļūtu saprotams, ka tā ir viena dvēsele!

Tā vietā, lai „modinātu sevī rūpes par pasauli”, man jāparūpējas par sevi pašu – par to, kāpēc es neredzu, ka visa pasaule – tā ir mana garīgā tilpne, mana dvēsele.

Izejot no sacītā, ir saprotams, ka es nekādā veidā nespēju novērsties no rūpēm par pasauli, jo tā ir mana pati galvenā daļa. Viss, ko es sevī patreiz sajūtu, tas ir tikai mans ķermenis un šī sajūta, kas dēvēta „ķermenis”, – reiz nomirs, izzudīs no manas apziņas. Un tikai rūpes, kuras es iegūšu par savu ārējo „ķermeni”, atklāsies man kā mana dvēsele un paliks ar mani mūžīgi. Tajā es iegūšu savu īsteno, mūžīgo dzīvi.

Šī iekšējā revolūcija mums ir jāiziet, būtībā tas arī nozīmē mahsoma (robežas, kas atdala augstāko pasauli) pāriešanu. Kad cilvēks sāk sevi saistīt un asociēt ar to, kas atrodas no ārienes, tā ego vietā, kuru iepriekš viņš uztvēra it kā sevi pašu, – arī tiek dēvēts par mahsoma pāriešanu.

Bāls Sulams klāsta, ka šim nolūkam nepieciešams vienīgi psiholoģisks apvērsums. Šajā aklumā un maldos arī slēpjas visa tā ļaunuma cēlonis, kuru mēs patreiz sajūtam.

No nodarbības priekšdarba, 08.01.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere | Add Comment →