Kas ir labi jums, – slikti ekonomikai

Viedoklis (E.Avriels, ekonomists): Dzīvē parasti vienkārša loģika katram no mums strādā lieliski. Ja cilvēks vai ģimene patērē pāri savu iespēju robežām un „iekuļas” parādos, tad pareizā ārstēšana būs patēriņa un parādu samazināšana.

Loģika darbojas arī pretējā virzienā: ja cilvēks vēlas gūt panākumus, bet viņam nav naudas, viņam jāsaņem kredīts no bankām vai ieguldītājiem, jācīnās ar tirgiem un, nežēlīgi sakaujot konkurentus, jācenšas realizēt savu sapni.

Taču, kad lieta nonāk līdz makroekonomikai, šī loģika pārstāj darboties un bieži vien izraisa gluži pretējo. Bankai parasti ir ne vairāk kā 10% no naudas līdzekļiem, kuri tai jāatgriež saviem klientiem un, ja visi klienti pieprasīs atdot naudu, tā netiks galā ar šo uzdevumu.

Makroekonomikā: ja visi civiliedzīvotāji, kuri nokļuvuši parādos, nolems pazemināt dzīves līmeni, tērēt mazāk un likvidēt savus parādus – visa ekonomika ļoti ātri atradīsies smagā krīzē: pieprasījums samazināsies, uzņēmumi tiks slēgti, darbinieki tiks atlaisti, pieprasījums vēl vairāk samazināsies – šī „piltuve” vilks visu ekonomiku uz leju. Tas, kas darbojas efektīvi un sociāli personiskā līmenī, kļūst par lamatām ekonomikas līmenī.

Tas strādā arī otrādi: ja sabiedrība nolemj saņemt aizdevumu un tērēt šo naudu, ekonomika vēl kādu laiku attīstīsies. Taču parādi palielināsies, cenas kritīsies, burbuļi plīsīs, bankas sagrābs aktīvus – un, lūk, mēs atkal esam atgriezušies pie krīzes scenārija. Tas notika ar amerikāņiem 2008. gada krīzes laikā. Tas, kas padara jūs laimīgu, ne vienmēr nāk par labu jūsu ekonomikai, un tāpēc nenāk par labu arī jums. Dīvaini, ne intuitīvi – taču precīzi.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed