Saikne, kas nāk no kopējās pagātnes

Starp mums ir īsta siena: no vienas puses – radījums, no otras puses – Radītājs. Un kā tu iedomājies iziet cauri šai siena? Ja no tās puses – viscaur atdeve, bet no mūsu puses – vienīgi saņemšana, un starp mums nav nekādas saiknes?! Šī saikne vienkārši nevar būt, it kā no vienas puses „plus”, bet no otras – „mīnus”, un divi šie poli nevar nekad sastapties.

Tādēļ notiek sašķelšanās, pēc kuras Radītājā nokļūst radījuma lauskas, bet radījumā – Radītāja daļas. Šīs darbības kalpo kā sagatavošanās. Tagad Radītājā ir radījuma īpašības (AHA”P), bet radījumā – Radītāja īpašības (dzirkstele, rešimo), un viņi var atrasties zināmā saiknē.

Iekš AHA”P atrodas apkārtējā gaisma, kura, pateicoties sašķeltībai, pacēlās augšup no visām vēlmēm. Turpretim radījumā ir informācija par sašķeltajām vēlmēm, rešimo. Tādā veidā rodas saikne, kas dēvēta par „apkārtējo”. Tas viss vēl attiecas uz sagatavošanos.

Tagad radījums raida lūgšanu (MA”N) un saņem no Radītāja atbildi (MA”D). Mums ir savstarpējā nepieciešamība vienam pēc otra! Pēc sašķelšanās augstākais cieš no tā, ka zemākais cieš. Turklāt zemākajā ir dzirkstele, kura kādreiz piederēja augstākajam. Un pateicoties šīm sabojātajām atmiņām, kas dēvētas par egoistiskām, „lo lišma, mēs varam nodibināt saikni ar Radītāju, it kā iztālēm, no pagātnes.

Tā sašķelšanās, kas kādreiz notika, šodien veido saikni – lai arī tas bija pagātnē, taču mūs saista šī pagātne! Šī saikne, kas nāk no sašķelšanās, no augstākā puses tiek dēvēta par apkārtējo gaismu vai MA”D, bet no zemākā puses – par lūgšanu vai MA”N.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda”, 27.12.2011.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: