Jautājums: Kādu mēs redzēsim savstarpējo atdodošo saikņu sistēmu, kad tā mums atklāsies?

Atbilde: Šī sistēma mums ir jāredz starp mums patreiz, pēc kongresa. Katram ir jāredz punkti sirdī un jāsaprot, kaut arī viņš ir atdalīts no pārējiem, tomēr starp visām mūsu sirdīm pastāv saiknes tīkls.

Pastāv iekšējā sistēma – visu mūsu biedru (un tās iekšienē augstākā sistēma – visu pagātnes kabalistu sistēma), bet tai apkārt ārējā sistēma – visa cilvēce. Un visi ir savstarpēji saistīti, šis savienojums nemainās – tas ir pastāvīgs, sašķēlās tikai mūsu pareizā attieksme.

Kā sakām mūsu pasaulē: „attiecības ir pārtrauktas” – tas ir, tās bija labas, bet kļuva sliktas. Attiecības ir palikušas, taču tikai sabojājās.

Mums ir jāatklāj šī sistēma, kurā mēs visi esam savienoti kopā. Šīs saiknes nav iespējams saraut un mainīt, var mainīt tikai attiecības šo saikņu iekšienē. Un patreiz tieši no mums ir atkarīgs, kā mēs atklāsim dzīvi šīs sistēmas iekšienē.

Tas attiecas uz visu pasauli. Mums – tās ir iekšējās darbības, mūsu „iekšējā izplatīšana”. Turklāt attiecībā uz pasauli – ārējā izplatīšana. Tad tiks nodibināta šo divu sistēmu mijiedarbība.

Cilvēkam jāsajūt iekšienē, ka tas tā ir. Turklāt mūsu pasauli viņš pakāpeniski sāks uztvert kā iluzorisku. Tajā mērā, kādā viņš attiecinās sevi šai sistēmai un sajutīs no tās savu atkarību – viņš redzēs, ka visi viņa dzīves notikumi, pat pilnīgi ārējā, materiālajā (darbā utt.), ir atkarīgi no viņa pūļu koncentrācijas spēcīguma attiecībā uz to pašu sistēmu.

Un tad visi materiālie notikumi, tēli, visa pasaule, kuru tu redzēsi sev apkārt, sāks iegūt ārējā, otršķirīgā ietērpa veidu, it kā lelle, kas uzvilkta uz roku, kura kustas gluži kā dzīva, pateicoties leļļu vadītāja rokai, kas ar to spēlē.

Tādā veidā cilvēku vietā tu redzēsi viņu saikni ar kopējo sistēmu un sapratīsi, kas viņus virza, kādus signālus viņi saņem no sistēmas, un to reakcijas. Tu redzēsi, ka katra iekšienē darbojas viņa saikne ar pārējo sistēmu, un nekas vairāk. Turklāt virs tā ietērpjas vēl kāds ķermenis, gluži kā oreols, mākonis, kam nepiemīt kāda patstāvīga būtība.

Pagaidām mēs neredzam šo sistēmu, mums demonstrē visus šos ķermeņus un šo pasauli, lai parādītu, ka kaut kas eksistē, un dotu izvēles brīvību, kas ļauj iekļūt iekšienē, un sākt dzīvot īstenajā pasaulē.

To mums patreiz arī jācenšas izdibināt. Kongress mums deva kontaktpunktu ar šo sistēmu, kuram mēs varam pieķerties, lai no tā sāktu izskatīt sistēmu. Tas ir mūsu pienākums.

No nodarbības pēc Rabaša vēstules, 25.12.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere | Add Comment →