Piedzimšanas prieks

Esmu noskaņots ļoti optimistiski. Domāju, mēs lieliski virzāmies uz priekšu. Es spiežu vēl un vēl, taču, protams, katru mirkli priecājos, ka viss tik ātri atklājas.

Mums jāatbalsta iedvesma un prieks, neatstājot vietu skumjām. Pat neapmierinātība var rasties tikai no prieka par tieksmi uz kaut ko lielāku. Runājot citādi, jāpriecājas mūsos degošajai vēlmei, un ja pat vēlmes nav, jāpriecājas tam, ka mēs to jūtam un apzināmies. Ja cilvēks kaut nedaudz pieslēdzies garīgajam, viņš jau ir „uz zirga”. Kritiku, skumjas drīkst pieļaut tikai uz mazu mirkli, lai uzreiz atgrieztos pie prieka un izlēmības.

Pēc visiem aprēķiniem (lai gan tos nedrīkst veikt), mēs atrodamies uz atbrīvošanās sliekšņa. Pat Bāls Sulams par to rakstīja, un jo vairāk tas pareizi šodien, pēc tik ilga laika, pēc tik daudz pieliktām pūlēm.

Esmu pārliecināts, ka mēs patreiz izejam brīnumskaistu sagatavošanās periodu pirms izrāviena, kurš var notikt jebkurā brīdī. Tas nav atkarīgs no tiem pasākumiem, kurus plānojam uz priekšu.

Mēs turam stipru, brīnišķīgu saikni. Kongress izveidoja jaunus šīs saiknes pavedienus starp visām grupām, un, neskatoties uz fizisko attālumu starp mums, jau izplūst siltums, jau ir savienojuma punkts, kurš mūs savstarpēji savieno. Iepriekš tas nenotika. Tas jau ir garīgās kli sākums, tas, kas mūs atbalstīs un izglābs.

Pārvarēsim traucēkļus, līdz ar to pievienosim šim punktam jaunas pūles – un piedzimsim.

No sarunas pie maltītes, 17.12.2011.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: