Jautājums: Vīriešiem ir princips „Nopērc sev biedru”. Vai ir vērts šo principu attīstīt arī starp sievietēm, vai arī mēs savienojamies tikai izplatīšanas darbībā un darbā?

Atbilde: Pēdējā laikā es atklāju arvien jaunas, man iepriekš nezināmas iespējas šajā milzīgajā kli, kura patreiz „ceļas augšā”, lai izlabotos. Es to nezināju. Man bija individuāls garīgās izaugsmes ceļš kā visiem senajiem kabalistiem. Un tādēļ viss, ko es pasniedzu, es pasniedzu no savas pieredzes: to, ko esmu atklājis, to, ko es zinu, un to, kas nepieciešams katram viņa personīgajā izaugsmē.

Pastāv tādi procesi, par kuriem es nezināju, un kuri patreiz norisinās pat vīriešu grupā. Es tos atklāju kopā ar visiem. Ņemot vērā, ka es atrodos augstāk un redzu dziļāk, man saprotama šo procesu daba, taču personīgi uz sevis tos neesmu izgājis.

Šodien esam ienākuši jaunā pasaulē, kura sāk atgriezties pie Augstākā spēka, pie tā punkta, no kurienes tā izplatījās, nokrita, sašķēlās un sasniedza savu zemāko pakāpi. Turklāt tagad tā sāk pacelties, un šo eksperimentu es uz sevis neesmu izjutis. Es gāju savu ceļu, praktiski viens, ar sava skolotāja palīdzību.

Taču šeit – masas, un tām ir nedaudz citādi likumi: milzīga iespēju, spēku palielināšanās, savstarpēja darba sadale. Tas ir daudzkārt vieglāk un vienkāršāk. Es skatos uz viņiem un apskaužu. Virzībai uz priekšu par vienu milimetru es patērēju neiedomājami daudz spēku, bet šeit viss ir kaut kā vienkārši – apkampa viens otru, padziedāja… Tas attiecas uz vīriešiem.

Attiecībā uz sievietēm… Es vispār maz zinu par darbu ar sievietēm. Es nekad neesmu strādājis ar sieviešu grupu, kas atrodas pretīm vīriešu. Tas vēsturē vispār nenotika.

Rabašam bija sieviešu grupa no mūsu sievām. Viņas sanāca kopā, lasīja un apsprieda viņa rakstus. Taču tas nebija tas darbs, kad sieviešu grupa kopā ar vīriešu grupu piedalās kopējos pasākumos.

Šeit piepeši izpaužas tāds spēks, tāds atbalsts, tāds biedriskums… Sievietes kopā ar mums studē materiālus un zina tos ne sliktāk par vīriešiem, kopā ar mums viņas piedalās izplatīšanā. Kopumā tā pat nav sieviešu grupa.

Starp mums pastāv ierobežojums pēc seksuālās piederības, lai netraucētu un nenovirzītu viens otra uzmanību. Ja nebūtu šo fizisko atšķirību, tad starp mums nebūtu nekādu citu ierobežojumu.

Tādēļ man ir ļoti grūti pateikt, kādu veidu iegūs sieviešu kustība. Domāju, tā ļoti līdzināsies vīriešu. Tomēr tās būs divas dažādas grupas, taču sieviešu attiecības savā grupā līdzināsies vīriešu.

Mums ir piemēri no seniem laikiem, teiksim, harēms, kur sievietes dzīvoja ļoti draudzīgi.

Kad sievietēm ir viens kopīgs mērķis, viņas var brīnišķīgi sadzīvot kopā. Mēs redzam, kā samazinās starp sievietēm attālums, un viņas sāk justies piederīgas kaut kam lielam, augstākam, kur visas pasaulīgās pretrunas vienkārši izzūd.

Tādēļ es uzskatu, ka sievietes pirmatnējā daba, kad katra sieviete pastāvēja it kā pati par sevi, patreiz sāk izpausties citādi. Bez šaubām, viņas pacelsies pāri savam egoismam, un mēs visi kopā savienosimies vienā punktā.

No virtuālās nodarbības, 11.12.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Sievietes garīgums | Add Comment →