Mīlestības likums pret tuvāko izveidots pamatojoties uz 612 baušļu pildīšanu – 612 vēlmju labošanu, kas atklājas mūsu garīgajā struktūrā. Tos izpildot, mēs sasniedzam vispārināto likumu „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

612 baušļi – tās ir mūsu 612 vēlmes, kuras tiecas pēc egoistiskā nolūka: sniegt baudījumu sev pašam. Neviens no mums nevar šos 612 baušļus izpildīt vienatnē, bet tikai savienojoties ar citiem un sākot noskaidrot viens ar otru mūsu savstarpējās attiecības. Tikai tādā ceļā mēs atklājam visas šīs vēlmes.

Nevienam cilvēkam nepiemīt spēja izpildīt kādu no baušļiem, jo bauslis izriet no mīlestības pret tuvāko principa. Mūsu savstarpējā egoistiskā saikne dēvēta par noziegumu, turpretim altruistiskā saikne – par bausli. Tādējādi, kamēr cilvēks nav sācis savienoties ar pārējiem, viņš neveic ne noziegumus, ne baušļus, bet dzīvo dzīvniecisku dzīvi, par kuru šeit neiet runa.

Un tikai ar noteikumu, ka viņš vēlas nodibināt saites ar citiem, lai viņus izmantotu atdeves sasniegšanai, viņā atklājas egoistiskās vēlmes, kuras sasaista viņu ar pārējiem. Tikai tādā gadījumā var runāt par sabojātību vai labošanos.

Sabojātība, par kuru sacīts: „Es radīju ļauno sākotni” – tas ir samērā augsts attīstības posms, kurā cilvēks atklāj daļu no saviem 612 netikumiem attieksmē pret pārējiem.

Pēc tam viņš sasniedz ļaunuma apzināšanos, saprotot, ka viņam ir jāizlabo sava egoistiskā attieksme pret citiem. Tas nozīmē, sasniegt grēku nožēlošanu, „bargās dienas”, kad viņš saprot, cik lielā mērā egoistiski izmanto tuvāko. Un tad ar viņu notiek apvērsums, kas dēvēts par jaunā gada sākumu, Roš Ašana – jauna ceļa sākums, kurā viņš vēlas pārvērst savu ļaunumu pretstatā.

Tas notiek pēc tam, kad viņš ilgi strādāja grupā un saprata labošanās nepieciešamību. Tad 613 noziegumus viņš pakāpeniski pārvērš – 613 baušļos.

Turpretim, ja viņš nesāks strādāt grupā, tad nekad neatklās nevienu no saviem 613 noziegumiem. Tie visi – attiecībā uz to pašu mīlestības principu pret tuvāko un nepastāv ārpus saiknes ar citiem. Šis vispārējais likums ietver sevī visus atsevišķos momentus.

Un tādēļ visi saiknes veidi, kas starp mums pastāv, nāk no mīlestības pret tuvāko principa un attiecas uz mūsu 612 darbībām attieksmē vienam pret otru, īpašībām, kuras mums ir jāizlabo.

Pildot atsevišķus labojumus, mēs sasniedzam vispārējās mīlestības likumu attiecībā pret cilvēkiem, un caur to – sasniedzam mīlestību pret Radītāju. Izlabojot savas 612 vēlmes no egoisma uz atdevi, es ar visiem kopā sasniedzu pilnīgu savienošanos, kurā atklājas mīlestības pret tuvāko vispārējais likums, – kā priekšdarbs, kas paredz atklāt viņa iekšienē „vispārināto faktoru”, Radītāju, tā dēvēto „plus 1”.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.12.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Baušļi, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →