Mēs esam vajadzīgi pasaulei

Kopējā vēlmē, kas aptver visu cilvēci, pastāvīgi norisinās lielas pārvietošanās un savienošanās. Šī sistēma dzīvo, attīstās, un viss tajā kā viļņi jūrā, pastāvīgi pārvietojas un sajaucas. Tāpēc daudzi tajā ienāk, pietuvinās un attālinās no augstākā mērķa.

Mums jāsapulcē tāda cilvēku masa, – ne pēc skaitliskuma, bet kvalitātes, – kura patiešām vēlētos iegūt atdeves īpašību, Augstākās pasaules īpašību, otru spēku, kurš apgaismos universu, līdzās saņemšanas spēkam, kurš ir vienīgais, kas darbojas mūsu pasaulē.

Es uzskatu, ka mēs pie tā esam nonākuši ne tāpēc, ka esam tādi stipri un īpaši, bet tādēļ, ka pasaulei tas ir nepieciešams. Bāls Sulams rakstīja, ka „viss, ko esmu sasniedzis, es sasniedzu ne jau tāpēc, ka esmu īpašs, bet tādēļ, ka pasaulei bija nepieciešama labošanās metodikas atklāšana”.

Tas pats notiek arī šodien. Pēc Bāla Sulama – RABAŠs, es, jūs – visa šī ķēde pastāv pateicoties tikai tam, ka pasaule jau nonākusi līdz galējai robežai, un atrodas nebeidzamā krīzē.

Pie tam krīze – ārkārtīgi sarežģīta, briesmīga. Mēs to neredzam, esam par to slikti informēti un praktiski neko nezinām. Ja mēs dzirdētu, ko runā vadītāji, kuri pieņem lēmumus, visas iespējamās organizācijas un institūcijas, mūs pārņemtu šausmas, uzzinot, kādā draudošā stāvoklī mēs atrodamies.

Tas viss liecina par to, ka pasaulei patiešām nepieciešams Augstākais spēks, un tās labošanai cita ceļa nav.

Ar katru dienu tas izpaužas arvien vairāk. Tuvāko divu mēnešu laikā mēs sadursimies ar lielu finanšu krīzi un burtiski ieraudzīsim Eiropas katastrofu, turklāt tuvāko divu gadu laikā – milzīgu ekoloģisko katastrofu. Iestājusies ziema tāpat nesīs ne mazums negaidītus „pārsteigumus”.

Tas viss liks cilvēcei aizdomāties par vadības sistēmu, par vadības spēku, par to, ko tādos apstākļos darīt ar sevi un mūsu pasauli, laikā, kad nekas nelīdz. Un tad gribot negribot viņi sadzirdēs to, ko mēs viņiem runājam.

Mēs patiešām esam pasaulei nepieciešami, un tādēļ ar mums nodarbojas no augšienes, veidojot no mums grupu, to spēku, to sistēmu, kura spēs pastāstīt, un parādīt pasaulei piemēru, kā pareizi novest sevi pie līdzsvara ar Augstāko vadošo spēku. Un tad šajā harmonijā mēs iegūsim absolūtu eksistenci.

Pasaule par to jautās. Neskatoties uz problēmām ar pārtiku, apkuri, drošību, ar vitāli nepieciešamām lietām, pasaule arvien vairāk jautās par savas eksistences jēgu. Kad cilvēkam ir slikti, viņš jautā ne par to, kā aizbēgt no problēmām vai tās kompensēt, bet meklē ciešanu cēloni, to jēgu, kādēļ tās vispār pie viņa nonāk.

Mēs ļoti ātri pārliecināsimies, ka, izņemot visas iespējamās mūsdienu revolūcijas un protestus, kas norisinās visās valstīs, pasaulē pacelsies cits, jauns vilnis, kā jautājums par cilvēka eksistences jēgu, kurš ir tik mazs, bezpalīdzīgs dabas un tā priekšā, ko viņš pats šajā pasaulē ir sabojājis.

Mēs redzēsim, ka mums ir īpašs mērķis un augsts uzdevums – tādēļ mūs virza uz priekšu. Tā bija vienmēr. Ja nerastos vajadzība sākt labošanos Senajā Babilonijā, tad babiloniešu priesteris Ābrams nekļūtu par garīgo vadoni. Un tieši no turienes, no tā, ka viņš atklāja Augstāko pasauli, sākās visa garīgā plūsma: visas iespējamās reliģijas un ticības.

Mēs vēl atklāsim, ka pasaule jūt vajadzību pēc mums. Pagaidām tas nav jūtams, taču vajag tam gatavoties. Tādēļ es tik lielu uzmanību pievēršu izplatīšanai.

Kad mēs runājam par nolūku biedra labā, grupas labā, mēs nedrīkstam aizmirst par pasauli, jo šodien mēs esam garīgo zināšanu, garīgās metodikas nesēji. Katram no mums jājūt, ka viņam jānodarbojas ar cilvēces izglītošanu.

No virtuālās nodarbības, 27.11.2011.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed