Nodarbībās, izņemot visu pārējo, mēs studējam garīgo pasauļu, parcufim un sfirot uzbūvi un mijiedarbību. Rodas jautājums: kādēļ man tas ir vajadzīgs? Man taču tikai jāizsauc uz sevi gaisma, kas atgriež pie Avota.

Pat ja manā dzimtajā valodā nav laista klajā neviena kabalas grāmata, es varu atrasties nodarbībā un klausīties Zoar Grāmatas lasīšanu, nesaprotot vārdus. Ar to patiešām ir pietiekami. Bālam Sulamam, piemēram, bija daži skolnieki, kuri nezināja idiša valodu, kurā viņš pasniedza nodarbības.

Tāču šeit slēpjas vēl kāds aspekts. Virzot uz priekšu savu garīgo attīstību, mēs sākam sevī sajust, atklāt daudzveidīgas garīgās parādības. Ko ar to darīt? Lūk, tādēļ tomēr cilvēks apgūst kabalas zinātni – savas iekšējās garīgās psiholoģijas veidā. Pateicoties tai, viss viņā saplūst vienā ainā.

Protams, ne uzreiz, taču palēnām viņš atklāj sevī to, kas noris nodarbībās. Tāpat kā mazs bērns, kurš mācās valodu, iegaumē vārdus, saista tos ar priekšmetiem un parādībām, un pēc tam katrā vārdā ieliek veselu jēdzienu, kurš ietver plašu nokrāsu, detaļu un sajūtu spektru.

Lūk, tāpēc mums tomēr jāzina materiāls, jāapgūst kabalas zinātnes valoda, kura apraksta mūsu dziļuma psiholoģiju. Kā klāsta Bāls Sulams, ļoti svarīgi pievērsties kabalai arī no materiālistiskās psiholoģijas puses. Tādā veidā mēs pētām sevi, sākot no šīs pasaules dzīvnieciskā līmeņa, un tālāk līdz cilvēciskajai pakāpei.

Protams, mums nav nepieciešams universitātes psiholoģijas kurss, – tas tikai piešķirs jucekli. Taču kad mēs nonākam līdz kabalas zinātnei, mums ir vērts sevī meklēt tās uztveres detaļas, par kurām tā klāsta.

No nodarbības pēc „Ievada Zoar Grāmatā”, 25.11.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala | Add Comment →