Ko ekosistēmas varētu iemācīt eirozonai

New Scientist viedoklis: Eirozona ir sarežģīta tīklu sistēma, kura līdzinās tam, kas pastāv dabā. Tas piešķir tai īpašības, kuras ekonomisti reti izskata, taču tās varētu palīdzēt saprast mūsdienu krīzi.

Kas ir sarežģītais tīkls?

Sarežģītie tīkli sastāv no daudziem savstarpēji saistītiem komponentiem, kuri ietekmē viens otra uzvedību. Izmaiņas, ko viens elements rada citā, kā atbalss atsaucas pirmajā. Droši vien tādas sistēmas vispazīstamākais piemērs –  plēsoņu un upura savstarpējās attiecības. Septiņpadsmit eirozonas valstis pakļautas tieši tādiem pašiem atgriezeniskās saites mehānismiem.

Sarežģītie tīkli regulējas ar balansu starp negatīvo atgriezenisko saiti (piemēram, ar procentuālām likmēm), kura veic stabilizējošo iedarbību, un pozitīvo atgriezenisko saiti (piemēram, ar pašpastiprinošu uzticības graušanu attiecībā pret tirgiem), kura destabilizē situāciju.

Kā tas palīdz saprast ekonomiskās krīzes?

Noteiktos apstākļos viens no atgriezeniskās saites veidiem var kļūt tik spēcīgs, ka liks sistēmai mainīties un iedzīs to citā stāvoklī. Piemēram, dzīvnieku populācija var pēkšņi samazināties, bet ekonomika – nolaisties līdz recesijai.

Tādi lūzuma momenti parasti nav paredzami. Datormodeļi ir spējīgi parādīt, kā var mainīties sistēma, taču vairākums ekonomistu tos neņem vērā.

Vai sarežģītās sistēmas var saprast tik labi, lai tās kontrolētu?

Sistēmas noturību (pretestība pārmaiņām) iespaido tīkla komponentu daudzveidība, kā arī to saikņu (pieslēgumu) blīvums un izturība. Jo vairāk savienojumu, jo lokanāka sistēma: ja viens no elementiem izies no ierindas, tā darbu izpildīs citi. Taču jebkurai lokanībai ir robeža. Līdzko tiek sasniegts noteikts slieksnis, liels pieslēgumu skaits padara sistēmu par mazāk noturīgu, jo viena neveiksme var izraisīt kaskāžu efektu. Uzdevums ir tajā, kā atrast to pareizo līdzsvaru.

Vai var runāt par to, ka pats septiņpadsmit valūtu zonu apvienības vienā fakts izlēma sistēmas kolapsu?

Jā. Tieši tādēļ grieķu parādu krīze kļuva par visas eirozonas krīzi, kaut arī uz Grieķiju pienākas tikai 2,5% Eiropas Savienības IKP. Grieķu parāda pieaugums noveda pie strauja tirgus uzticības krituma attiecībā uz grieķu valsts obligācijām. Grieķijas kreditori pamatā atrodas eirozonā, tādēļ tirgi sāka zaudēt uzticību arī pret citiem tās vājiem dalībniekiem, piemēram, pret Itāliju.

Vai varēja izvairīties no krīzes?

Vācija atteicās no eiro obligāciju idejas, lai nevilktu aiz sevis vājos – tas bija neapdomāts lēmums. Bioloģiskie piemēri parādīja, ka ja stiprais sistēmas elements vēlas palikt drošībā, tad tam ir jāinvestē vājo aizsardzībai, kā skudru pūznī.

Ja pieslēgumu veidošanās ir tik riskanta, kādēļ ir nepieciešams eiro?

Sarežģītais tīkls padara ekonomiku vēl efektīvāku. Tas tāpat ļauj pielāgoties problēmām: piemēram, citām valstīm vienkāršāk palīdzēt Grieķijai un kopā ar to izveidot jaunu aizsardzību no defolta.

Vienkārši palaikam sistēmai nākas upurēt ar efektivitāti, lai kļūtu par vēl stabilāku (šim nolūkam ir jānogriež pieslēgumi vai jāmaksā par aizsardzības līdzekļiem). Tomēr dažām saiknēm piemīt ne tik daudz ekonomiskā, cik politiskā daba, un tās praktiski nav iespējams nogriezt.

Kāpēc ekonomisti atsakās to saprast?

Daži jau sāk saprast, ka vienkāršāk ir nodzēst dažus mazus ugunsgrēkus, nekā vienu lielu. Banku sfēra kļuva par gaismas staru eirozonas tumšajā valstībā, kuras varas pagaidām neliek pirmajā vietā kopējās intereses.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: