Visas labošanās tiek veiktas pēc principa „no vieglā uz grūtāko”. Un tas ir loģiski: sākumā gaisma izlabo tīrākās tilpnes, kuras atrodas tai tuvāk, bet pēc tam ar to palīdzību pāriet pie primitīvākām un sarežģītākām tilpnēm.

Katrā tilpnē atrodas piecas kategorijas vai desmit sfirot – citādi sakot, konstrukcija AVAJA. Saskaņā ar tilpnes avijut, šī konstrukcija dalās piecās daļās: no nulles līdz ceturtai.

Tilpne ir sašķelta īpašā veidā: jo augstāk atradās tās daļas, jo zemāk tās nokrita, tajā pašā laikā apakšējās, gluži otrādi, cieta mazākas izmaiņas. Tagad gaismu un tilpņu atgriezeniskā kārtība nosaka labošanās ceļu. Tilpnes labojas ar gaismu, kas atgriež pie Avota, vai ar apkārtējo gaismu (O”M). Tā nonāk un darbojas saskaņā ar nemainīgo un negrozāmo īpašību līdzības likumu.

Tilpnes labojas posmveidā. Tām, kuras, lai labotos, atmostas pašas – „vieglās” atdeves tilpnes, – nav nepieciešama kāda īpaša sistēma. Tām nav vajadzīgas speciālas instrukcijas, tās dabiski tiecas uz vienotību, uz kuras pamata arī veidojas visa labošanās. Šīs nulles un pirmās pakāpes avijut tilpnes tiek dēvētas –„ciltstēvi”.

Otrās un trešās pakāpes avijut tilpnēm nepieciešama metodiskāka labošanās, darbs garīgās izaugsmes veicināšanai. Tās tiek dēvētas – „dēli”.

Un beidzot ceturtās pakāpes avijut tilpnes, kuras pagaidām nevar izlaboties, tiek dēvētas – „pasaules tautas”.

Kā raksta Bāls Sulams, ciltstēviem bija nepieciešama „visas tautas iepriekšēja piekrišana”. Viņu dvēseles nebija primitīvas un savstarpēji atsvešinātas, un tāpēc viņiem bija pietiekami saprast apvienošanās nepieciešamību, bez smaga darba ar gaismām sevis labošanā.

Taču dēli – tās jau ir primitīvākas tilpnes, kuras strādā ar egoismu. Tās saņēma metodiku ar nosaukumu „Tora”, kas ļauj sevi izlabot, – sākumā atdeves tilpnēs („40 gadu klejošana tuksnesī”), bet pēc tam saņemšanas tilpnēs („Israēla zeme”). Tālāk, apgūstot „Israēla zemi”, tie divreiz sašķēlās, nokrītot no Pirmā un Otrā tempļa pakāpēm. Citiem vārdiem, tie izveidoja tilpnes ar altruistisko nolūku, taču neprata tās noturēt.

Pēc tam dēli sajaucās ar pasaules tautām, kuras nepiedalījās šajā procesā.

Un, lūk, šodien pienācis kopējās labošanās laiks. Attiecīgi katrs, kurš atmostas augšupejai, tiek dēvēts „Israēls” – saskaņā ar saviem centieniem tieši pie Radītāja (jašar–El). Pagātnē ciltstēvi sevi nosauca – „Israēls”, jo nāca no Babilonijas, aizbēga no Hananas zemes, – citiem vārdiem, pacēlās augšup no egoisma pakāpes uz atdeves pakāpi. Pēc tam viņi nokrita Ēģiptes stāvoklī un no jauna pacēlās augšup uz atdevi, šķērsojot Sinaja kalnu un turpinot labošanos tuksnesī un Israēla zemē.

Taču pēc galīgās sašķelšanās jēdziens „Israēls” izzuda, jo nevienam nebija nolūku atdeves dēļ, izņemot atsevišķus kabalistus, kuri dzīvoja ikvienā paaudzē, – pēdējās saliņas egoisma okeānā.

Mūsdienās katrs cilvēks, kurš atmostas, lai labotos, tiek dēvēts – „Israēls” – saskaņā ar vēlmi, kuru viņā aizdedzināja Radītājs, attiecīgi viņa nākamai lomai. Taču visi pārējie pagaidām paliek „pasaules tautu” kategorijā. Viņi vēl nevēlas, nevar sadzirdēt vēsti par vienotību. Tomēr pēc gadu tūkstošiem ilgā sajaukuma, principā, visi ir spējīgi sasniegt garīgo augšupeju.

Īsumā process izskatās šādi. Sākumā cilvēce atradās kopējā „Babilonijas” stāvoklī, un pēc tam šis stāvoklis sadalījās divās daļās: „Israēls” un „pasaules tautas”. Tālāk, no turienes Israēls nonāca Ēģiptē, t.i., saņēma savu ļauno sākotni, taču pēc 400 gadiem spēja pacelties līdz Toras pakāpei un izveidot Templi savas personīgās galīgās labošanās līmenī.

Pēc tam notika nopostīšana, un Israēla dēli nokrita lejā, divu tūkstošu gadu ilgā trimdā, pēc kuras beigām mēs visi nonāksim pie kopējās galīgās izlabošanās.

Pēc tam, kad lejup nokritušās Binas īpašības savienojās un sajaucās ar Malhut īpašībām, no šī sākuma punkta mēs veicam vienkāršu saskaitu: kurš atmostas, tas arī ir gatavs mērot garīgo ceļu. Labošanās tiek veikta pēc principa „no vieglā uz grūtāko”, – taču vairs ne ar Toras palīdzību, t.i., pagājušo paaudžu metodiku, bet ar kabalas zinātnes palīdzību, kura no labošanās beigām spēj novadīt mums gaismu, kas atgriež pie Avota (O”M). Šim nolūkam tā arī atklājas mūsdienās.

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 22.11.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana, Senā Babilonija | Add Comment →