No Bezgalības uz Bezgalību
Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Tora netika dota ciltstēviem, jo bausli par mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu, kas ir Toras pamats, nav cienīgi ievērot vienatnē. Šim nolūkam nepieciešama iepriekšēja visas tautas piekrišana.
Un tādējādi lieta stiepās garumā līdz Israēla dēlu iznākšanai no Ēģiptes, kad viņi kļuva cienīgi to ievērot. Tad vispirms viņiem tika taujāts: vai piekrīt katrs no tautas uzņemties šo bausli? Un pēc tam, kad tam piekrita, viņiem tika iedota Tora.
No kabalas pirmavotiem, tādiem kā „Ievads kabalas zinātnē”, „Desmit Sfirotu Mācība” un ARI darbs „Dzīvības Koks”, mēs uzzinām par garīgās pasaules uzbūvi, par dvēseles radīšanu – vienīgā radījuma un par to, kā šī dvēsele izgājusi sašķelšanos, sadaloties vairums daļās. Var sacīt, ka šīs daļas pastāvēja arī agrāk, taču saplūda vienotā nolūkā, vieotā nodomā, īpašā stāvoklī.
Šajā pirmajā stāvoklī pastāvēja vienots Bezgalības jēdziens, kas sevī ietvēra tilpni, vienlīdzīgu gaismai. To vienlīdzība, vienotība, saplūsme tika nodrošināta ar gaismas spēku. Visas dvēseles, daļas, vēlmes tur bija arī iepriekš, taču gaisma visu apņēma un saliedēja, tā ka tās palika nemanāmas.
Pēc tam radās otrais stāvoklis: sašķelta tilpne, pilnīgi atšķirīga no gaismas un atradās sevis pašas īpašumā – vēlme saņemt atdeves dēļ. Tādā veidā tilpņu sašķelšanās noveda radījumu pie „šīs pasaules” stāvokļa.
Un visbeidzot trešajā stāvoklī tilpne no jauna kļūst vienlīdzīga gaismai. Mēs nonākam pie saplūsmes, taču jau ar personīgajiem spēkiem.
Galarezultātā visu šo procesu mēs izejam ar apziņu, ar sapratni un sajūtām. Nolaišanās lejup mūsu pasaulē bija priekšdarbs no augšienes, bet mūsdienu augšupejas posms, – tas ir labošanās etaps. Un tāpēc šodien mēs sevi sajūtam īpašā vēstures punktā, kuru kabalisti apzīmē kā „1995. gads”. Runa iet par robežu, pēc kuras sākas cilvēces kopējā garīgā augšupeja.
No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 22.11.2011.
Pieteikties RSS barotnei
Diskusijas | Share Feedback | Ask a question