Sākums un beigas ielikti – procesu izzināsi ceļā

Nekas nerodas pats no sevis – viss dzimst no informācijas gēniem (rešimot), kuri ietverti iepriekšējā pakāpē. Vienīgi pirmais radības centrālais punkts – vienīgais, kas radīts „no nekā”.

Mēs patreiz nevaram spriest par šo pirmo punktu, taču vēlāk mēs varēsim to izzināt un sapratīsim, kas ir šis „nekas”. Pagaidām mēs nevaram pacelties augstāk par savu visumu un neuztveram jēdzienus, kas pastāv ārpus tā. Kad mūsu saprāts paplašināsies un saņems citu programmu, mēs varēsim par to spriest.

Patreiz attiecībā uz mums tas tiek dēvēts „no nekā”. Taču pēc tam, kad saņemsim jauno – garīgo saprātu, mēs uzzināsim, no kurienes nāk pat šī pakāpe, un kādā stāvoklī mēs atradāmies iepriekš. Mēs sapratīsim, ko nozīmē „iepriekš”, jo mums mainīsies pats laika jēdziens.

Taču pēc tam, kad vēlme piepildīt sevi ar baudu dzimst pateicoties gaismai, – tālāk tā tikai izplatās un aug, mainās, līdz sasniedz līdzību gaismai. Šis process noteikts iepriekš, un mēs nekādā veidā to nespējam mainīt.

Vienīgais, kas ir mūsu spēkos, – kādā noteiktā vēlmes attīstības posmā, tur, kur tā tiek dēvēta „cilvēks”, Ādams, – paātrināt savu attīstību un ar to izpaust savu patstāvību, gribas brīvību. Taču tādā ceļā mēs tikai paužam savu piekrišanu visam procesam.

No iepriekš sacītā kļūst saprotams, ka tas viss rodas saskaņā ar cēloņu un seku ķēdi, pateicoties pagājušo stāvokļu informācijas datiem, kuri sevi realizē nākamajos stāvokļos. Un šī ķēde stiepjas no pagātnes, tagadnē un nākotnē.

Par jebkuru detaļu var jautāt: kāpēc tā ir tieši tāda, un no kurienes radusies. Nav nekā cita, izņemot divu spēku mijiedarbību: atdeves spēka un saņemšanas spēka, gaismas un vēlmes. Nav nekādu trešo, mistisko spēku.

Kabalas zinātne klāsta par stingriem likumiem, kā sacīts: „Dots likums, un tas nav pārkāpjams”. Nekas nemainās, tikai šo spēku samērs un savstarpējā ietekme.

Taču, ja mēs izzinām parādības, nenoskaidrojot to rašanās cēloni, tad tas ir kā maza bērna apmācība, kurš pagaidām nespēj uztvert vairāk. Viņš velk pārslēdzēju uz sienas uz augšu un pēkšņi atklāj, ka iedegas gaisma, pēc tam uz leju – un gaisma nodziest. Tā viņš stāv un klikšķina: uz augšu–uz leju, uz augšu–uz leju – gaišs–tumšs.

Tāpēc viņš jau zina, kas jādara, lai būtu gaisma, un kas jādara, lai būtu tumsa, taču vēl nesaprot, kādēļ tā sanāk, – viņam ar to ir pietiekami. Tā mācās iesācējs, – sākumā tu uzzini sākumu un galamērķi, bet procesu apgūsi ceļā. Šim nolūkam tev jau nepieciešama dziļa sapratne, lai atklātu saikni starp cēloni un sekām. Tā ir visa zinātne.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 07.11.2011.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed