Īslandes revolūcija, un kāpēc tā neparādās ziņās

Viedoklis: Īslandes revolūcija ir piemērs tam, kā plašsaziņas līdzekļi mūs informē par notikumiem pasaulē. 2008. gadā finanšu krīzes sākumā Īslande bankrotēja, un kopš tā laika pazuda no masu mēdijiem. Kāpēc?

Pēdējie pieci gadi ir izveidojuši Īslandi (iedzīvotāju skaits 320 000, neieskaitot armiju) par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. 2007. gadā Īslandes parāds bija 900% no IKP. Globālā finanšu krīze 2008. gadā tai bija kā nāvējošs trieciens. Bankas bankrotēja un tika nacionalizētas, krona zaudēja 85% no savas vērtības attiecībā pret eiro. Gada beigās Īslande paziņoja par bankrotu.

Starptautiskā sabiedrība palielināja spiedienu uz Īslandi. Lielbritānija un Holande draudēja izolēt valsti, SVF draudēja liegt jebkuru savu palīdzību, Lielbritānijas valdība draudēja iesaldēt īslandiešu uzkrājumus un norēķinu kontus.

Valsts galva atteicās ratificēt likumu, kas liktu Īslandes pilsoņiem atbildēt par Īslandes banku parādiem, un 2010. gadā sasauca referendumu. 93% pilsoņu balsoja pret parādu samaksu. SVF nekavējoties iesaldēja kreditēšanu.

Īslandieši nolēma pieņemt jaunu konstitūciju, kas atbrīvotu valsti no starptautisko finanšu institūciju varas un virtuālās naudas. Īslandes iedzīvotāji rakstīja jaunu konstitūciju internetā, dibināšanas sanāksmes notika internetā, iedzīvotāji rakstīja savus ierosinājumus un vēroja, kā to konstitūcija iegūst formu.

Šodien grieķiem, itāļiem, spāņiem un portugāļiem saka, ka viņu valsts sektora privatizācija ir vienīgais risinājums. Taču lai paskatās uz Īslandi – uz tās atteikšanos pakļauties ārvalstu interesēm, kad mazā valsts skaļi un skaidri paziņoja, ka viņu tauta ir suverēna – un uzvarēja!

Lūk, tāpēc par Islandi nav ziņu.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: