Jautājums: Kā notika sašķelšanās Nekudim pasaulē? Kā varēja notikt tāda kļūda?

Atbilde: Lieta tajā, ka gaismas un vēlmes pretestībā, ir tāds elements, kurš radies „no nekā”. Tādēļ tas nespēj ņemt vērā visu to, kas atrodas „esošajā no esošā” – gaismā.

Es lūkojos uz gaismu un man šķiet, it kā es visu daru tāpat kā Viņš. Kā mazs bērns, kurš ņem plastmasa āmuru un sit, atkārtodams tēva kustības. Viņš nesaprot, ko dara tēvs. Un viņam šķiet, ka viņš dara tieši to pašu. Viņam nav nekādas sajūtas, ka tas nav pa īstam! Tādēļ, ka attiecībā uz viņa mazo stāvokli un mazo saprātu, šīs darbības ir pilnīgi vienādas.

Un kad Nekudim pasaulē notiek aprēķins vēlmēs, tajā pazūd dati, kurus vēlmes pašlaik vēl nav spējīgas uztvert. Pēc tam, pateicoties sašķeltībai, tās atklāj starpību starp vēlamo un reālo, atklājot savu kļūdu un sašķelšanās cēloni.

Tās pēkšņi redz, ka tur vēl atradās „Lev HaEven” (akmens sirds) – tādas vēlmes, kuras mēs neievērojām. Es vispār nezināju, ka manī kas tāds atrodas! Un tagad es šīs vēlmes atklāju un varu sevi izlabot.

Sašķeltība – tā nav sabojāšanās, turpretim labošanās – apslēpto vēlmju atklāšana. Tādēļ, paceļoties augšup no lejas uz augšieni, mērojot pakāpienus, mēs pastāvīgi atklājam arvien sašķeltākas vēlmes. Kā sacīts: „Jo augstāk atrodas cilvēks – jo lielāks ir viņa egoisms”.

Sašķelšanās bija galīga, jo tie gāja „uz visu banku” – uz visu Bezgalības gaismu, vēloties izlabot sašķelšanos visās vēlmēs. Un tādēļ atklājās viss vēlmes dziļums.

Tā nav nejaušība, ka tiek izveidots parcufs Atik pēc Cimcum–Alef (pirmā samazinājuma) noteikumiem, jo tajā un pat Arih–Anpin atrodas vairums tādu sistēmu („kruma de–ovira”, starpsienas smadzenēs un „moha stima”, apslēptais saprāts, utt.), kuru iekšienē atrodas Bezgalības pasaules Malhut ar visu pretīm tai stāvošo Bezgalības gaismu.

Šie divi spēki – „esošais no esošā” (ješ mi–ješ) un „esošais no nekā” (ješ mi–ain) atrodas Acilut pasaules galvā (roš). Un zem tiem atrodas sašķelšanās lauskas. Tad tie pārbauda vienu attiecībā pret otru, tāda apgriezta trijstūra veidā: augšienē, no vienas puses – visa Bezgalības gaisma, bet no otras – visa Bezgalīgā vēlme, un lejā – visa sašķeltība.

Un no šīs galvas, salīdzinot šos trīs komponentus: Radītāju, radījumu un īsto atšķirību starp tiem, kļūst saprotams, kādā secībā, kādus pakāpienus mērojot, ir jāveic labošanās.

Arih–Anpin iekšienē atrodas galīgi izlabotais stāvoklis, Gmar Tikun. No ārpuses tas ir pārklāts ar īpašiem parcufim, kas dēvēti – „mati”, un slēpj to no zemākajiem. „Mati” (seharot) – no vārda „negaiss” (sehara), samazinājums, jo tas katrreiz apspiež savu vēlmi, ietērpjas kādā vājākā izpausmē, lai nostātos zemāko priekšā, un dotu tiem iespēju sevi izlabot.

Zemākā labošanās ir tajā, lai pielīdzinātos augstākajam. Māte, kas rotaļājas ar bērnu, izliekoties par mazu un ar viņu runājot svepst, tādā veidā demonstrē bērnam, kā viņam jāizturas pret māti. Tā pakāpeniski viņa bērna attīstību virza arvien augstāk.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 07.11.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →