Mums ir ko pateikt cilvēkiem, kuri gatavi noklausīties paskaidrojumus.

Liksim kārtis uz galda un reāli novērtēsim situāciju, runājam mēs. Pirmais: mūs vada daba, un mēs atrodamies tās sistēmā. Paši redzat: neskatoties uz visiem mēģinājumiem, mēs nepārvaldam pasauli, to vada noteikta programma, kas darbojas ar noteiktu spēku palīdzību. Galarezultātā šie spēki mūs vada.

Otrais: virzoties tādā veidā, mēs nezinām, kur nokļūsim. Kā atšifrēt mūsu attīstības programmu? Kā to kontrolēt? Vai nedaudz to „pasaldināt”? Piemēram, šodien Eiropas līderi nevar pasaldināt rūgtos zāļu graudiņus, kas izrakstīti Eirozonai. Viņi jau gatavi uzskatīt par kļūdu visu šo kopējo tirgu. Taču par kādu kļūdu var iet runa, ja viss ir ielikts programmā? Kas notika, tas notika un neko nevar darīt. Nožēlot notikušo pagātnē ir vienkārši muļķīgi.

Turklāt cilvēks tā iekārtots: kamēr viņš nepievienosies Spēkam, kurš reāli darbojas, viņš nespēs saprast, ka viņš ir nevis funkcija, bet rezultāts, darbība.

Cilvēce atklāj savu bezspēcību aktuālu problēmu risināšanā. Krīze ir daudzslāņaina, un tās galvenā specifika nav neatgriežamajos parādos un bezdarbā. Tuvākajos gados (iespējams, gada vai divu gadu laikā, ja process paātrināsies) mēs redzēsim, ka pasaule vairs nevar pastāvēt. Klimatiskās katastrofas, ekonomikas un rūpniecības problēmas mūs novedīs līdz bezdibenim. Valstis nespēs tikt galā ar milzīgo bezdarbnieku skaitu. Mums vienkārši nav sistēmu, kuras spētu kam līdzīgam pretdarboties. Un tad nelaimes liks cilvēkiem mūsos ieklausīties.

No šejienes izriet trešais: kāpēc evolūcija mūs noveda pie tik milzīgiem satricinājumiem? Daudzveidīgā augu un dzīvnieku daba radušajos apstākļos vienkārši izmirst. Tad, iespējams, arī mēs, nonākuši zem šīs giljotīnas naža, izzudīsim no Zemes?

Tādā gadījumā mums nav citas izejas, kā tikai atrast trešo spēku, kurš strādās pret dabu, citiem vārdiem, pret Radītāju. Nav svarīgi, kā to nosaukt. Tieši tāpat Holivudas filmas ataino globālos draudus uz Zemi lidojošu asteroīdu veidā, kuri spēj mūs iznīcināt dažās sekundēs.

Kā nosacījums, filmu varoņiem izdodas nosargāt cilvēci. Lūk, arī mums jāvēršas pie cilvēces ar aicinājumu – nosargāt. Mums jāatrod aizsardzības spēks, lai pretotos dabai, kura mūs ved uz bojā eju. Mēs atrodamies tās programmā, un ja „aklā daba” ir ieplānojusi mūs iznīcināt ar to vai citu kataklizmu starpniecību, tad kā mums rast alternatīvu spēku tālākajai attīstībai? Kādā veidā var izmainīt programmu?

Vispirms mums jāpaceļas augšup uz jaunu pakāpi, jāiegūst gudrība un jāsaprot, ko sevī ietver vispārējā dabas programma. Šeit mēs nonākam pie ceturtā posma, kad beidzot mums jāapzinās, ka mūsu būtība, egoistiskā vēlme – arī ir visu nelaimju avots. Ja ne egoisms, mēs neizpostītu cilvēku sabiedrību, ģimenes institūtu, izglītības sistēmu, savstarpējās attiecības starp cilvēkiem, valstīm un reliģijām, mēs nebūtu radījuši mākslīgas starpsienas, kuras mūs nošķir, un rezultātā noved tikai pie savstarpējās iznīcināšanas.

Un pēc tam, apzinājušies ļaunumu, mēs aizdomāsimies, kas tad ir labestība. Tad mēs mācīsimies no dabas, kurā darbojas vienotības un savstarpības integrālais mehānisms. To mēs esam spējīgi iedomāties un uzskatāmi novērot. Kas tad mums pietrūkst? Vienīgi savas dabas pārvarēšana.

Vai mēs spēsim mainīt savas attīstības gaitu, ja pacelsimies sev pāri? Vai arī daba tomēr ir stiprāka par mums? Nē, tā nav stiprāka. Kāpēc? Tāpēc, ka daba mūs vada ar mūsu egoisma palīdzību, un ja mēs viens otru savstarpēji nostiprināsim un atbalstīsim, ja izveidosim kopējo sistēmu, un vēlēsimies par katru cenu apvienoties, tad dabas spēki mūs attīstīs labā ceļā.

Patiesībā mūsu egoisms vairs nevēlas augt tālāk, jo tā pieaugums rada tam tikai jaunas nepatikšanas. Un, lūk, mēs saņemam iespēju to vadīt, vēl vairāk, ar egoisma palīdzību iet labu ceļu, ja vien iemācīsimies to izmantot, lai apvienotos. Viss ļaunums ir tajā apstāklī, ka mēs attīstāmies, nodarot viens otram sliktu, bet viss labums –tajā, lai attīstītos,vienam ar otru apvienojoties.

Nepieciešamības vadītai, cilvēcei pilnībā jāmaina sava attieksme pret dzīvi, pret apkārtni, pret sabiedrību, pret audzināšanu un apmācību. Mums sev apkārt viss ir jāizveido tā, lai mēs būtu aplenkti ar siltumu kā bērni. Mēs cenšamies ielikt bērnu priekšzīmīgā sabiedrībā, lai viņš iemācītos labi uzvesties, rūpēties par sevi un citiem utt. Savu bērnu es vēlētos atdot labākajā bērnudārzā, lai viņš iemācītos savstarpības attiecībām, apgūtu valodas, lai būtu gudrs.

Pati evolūcija iesakņojusi mūsos vecāku attieksmi, kas ļauj saprast, kā jāizturas pret apkārtējiem. Ne velti mēs tiekam iedalīti vīriešu un sieviešu dzimtē, kuri kopā izveido pēctečus – nākamo pakāpi. Šeit mēs redzam, kā izveidot sev pašiem pareizu apkārtni. Uz to mūs arī virza dabiskas rūpes par bērniem un mazbērniem. Tādēļ mums šodien jāizveido vispasaules bērnudārzs, kas paredzēts visiem. Kurš vēlas būt audzinātājs – laipni lūdzam.

Patiesībā vienīgā cilvēces problēma – audzināšana. Pareizāk sakot, problēma ir tajā apstāklī, lai saprastu, ka tā arī ir galvenā problēma.

Tadēļ mēs skaidrojam pasaulei, ka spēks, kurš ir jāatmodina, jau ielikts mūsos, mūsu savstarpējā apvienībā. Zinātne apstiprina, ka sanākot kopā un saliedējoties, cilvēki ģenerē savu jauno, īpašo, integrālo spēku, kurš pastāv pats par sevi. Piemēram, tāds spēks apvieno tautu, uzturot cilvēkos kopēju pieeju, kopēju raksturu, kopēju potenciālu. Šis saistošais spēks, kurš radies pateicoties kopējās dzīves un savstarpējās iedarbības gadiem, nenāk no augšienes, bet atrodas tautas vidū, noteiktā viņu vienotības formā.

Tāpat arī šodien, mēs radīsim šo jauno, integrālo pasaules vienotības spēku, kurš kļūs par sargu, daudzkārt spēcīgāku kā daba, klimats un ekoloģija, kā viss pārējais. Šis spēks ir kvalitatīvi augstāks, tas attiecas uz cilvēka pakāpi, turklāt cilvēks atrodas augstāk par pārējiem dabas līmeņiem. Un tāpēc ar šī spēka palīdzību, bez šaubām, pasaldināsim savu attīstību, tā vietā, lai trīcētu bailēs ka trusīši, kurus ved nezināmi kur. Nē, mēs īstenosim šī procesa vadīšanu.

No nodarbības pēc raksta „Toras Dāvāšana”, 07.11.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” | Add Comment →