Sliedes, kuras ved uz brīvību

Brīvība – brīvprātīga ierobežojumu pieņemšana. Citādi nav iespējams iedomāties brīvību. Lūdzu, tevi var izmest kosmosā – esi brīvs!

Visa cilvēces problēma ir tajā apstāklī, ka tā nespēj pareizi uztvert brīvības jēdzienu. Tādēļ mums nepieciešama jauna audzināšana, jo tikai ar tās palīdzību mēs varam sasniegt brīvību. Audzināšana mums palīdzēs pieņemt ierobežojumus kā vēlamus, un mēs sāksim tos efektīvi izmantot.

Tu uztversi šos rāmjus kā ceļa rādītājus, – gluži kā sliedes, kuras ved tevi uz totālu un absolūtu brīvību.

Visa cilvēce patreiz sāk sajust tādus ierobežojumus: nav izvēles, mēs ienākam globālā un integrālā pasaulē, kur visi ir atkarīgi viens no otra. Neviens no tā nevar izvairīties, un visi sakalti kopā, gluži kā važās, un nav iespējams virzīties ne pa labi, ne pa kreisi.

Mums vēl atklāsies, ka vismazākā kustība, vismazākā sliktā doma par kādu cilvēku, – atgriežas atpakaļ pie manis briesmīga trieciena izpausmē. Un ko darīt tādos apstākļos?!

Tas ir īsts cietums! Tas nav tā, ka kaut kur aiz dažām kamerām no manis atrodas cietumsargs. Turklāt šie cietumsargi tur pavedienus, kuri stiepjas uz manām smadzenēm, manu sirdi, visur. Tāda sajūta atnāk pirms atbrīvošanās.

Un tomēr, ko iespējams tādā stāvoklī izdarīt? Tu jūties kā nelaimīgs un pilnīgi bezspēcīgs punkts, kuram tiek kontrolētas visas sajūtas, visas domas, jebkura kustība. Tu esi tik saspiests un nebrīvs no visām pusēm, ka tev nevar būt nevienas brīvas domas vai vēlmes.

Tā ir briesmīga sajūta, taču tieši tā sevi sajūt ritentiņš, kas sasaistīts ar vairums citiem ritentiņiem. Tā ir pilnīga nebrīve.

Tāpēc tev nav citas izvēles, kā tikai piekrist jaunajai audzināsanai. Rezultātā tu paliksi sasaistīts ar visiem šīs mašīnas elementiem un sāksi pieņemt tās nosacījumus kā vēlamus. Un tad tu pēkšņi atklāsi (jau aiz mahsoma, Binas īpašībā), ka darbs harmonijā ar pārējiem ļauj tev brīvi pārvietoties visos virzienos: domās, vēlmēs, visā!

Taču šim nolūkam tev jāapgriež otrādi šis krīzes punkts, – tas tiek dēvēts par piedzimšanu jaunā pasaulē.

Sākumā tev rodas sajūta, ka atrodies pašā nebrīvākajā vietā, saspiests vienā punktā, no kura nav nekādas izejas. Taču kad tu izej caur šo vienu punktu, gluži kā tas bija „Lielā sprādziena” laikā, – caur to notiek izlaušanās jaunajā pasaulē. Un tur sākas tava brīvība – Binas pasaule.

Brīvība ir tajā, ka tu sāc sajust pārējos, un virzīties kopā ar viņiem atbilstoši savai vēlmei. Tev patīk būt kopā ar viņiem jūsu kustību, domu, vēlmju harmonijā. Tas ir vienīgais, ko tu vēlies!

Tu jau strādā atgriezeniskā veidā attiecībā pret iepriekšējo un meklē, kā vēl sevi ierobežot pēc paša vēlēšanās, lai bijušie cietumsargi pārvērstos par taviem palīgiem!

Tu atņem cietumsargam viņa darbu un lūdz viņu paskaidrot: ko viņš iepriekš tev aizliedza darīt, ar ko tevi noturēja, – lai tagad ar sevi to varētu veikt pats. Tu paņem sev visus šos ierobežojumus, un tie pārvēršas par tavas izaugsmes spēkiem – saiknes spēkiem ar citiem.

Tu pats sāc vadīt šo visu milzīgo mašīnu – visu cietumu, un tas pārvēršas par tavas dvēseles attīstības dzinēju. Tava dvēsele iekļauj sevī visus tavus bijušos cietumsargus un tevi ierobežojošos spēkus, un pateicoties tiem, no viena punkta izplešas plašumā līdz visas šīs milzīgās mašīnas izmēriem.

Visas šīs sistēmas jau vairs tevi neierobežo, bet kļūst par tavas personīgās dvēseles instrumentiem. Ar to palīdzību tu pielīdzini sevi Radītājam, – tam galvenajam cietumsargam, kurš tevi turēja ieslodzījumā.

Tieši Viņš bija tas cietsirdīgais tēvs, kurš ielika dēlu tumšā pagrabā. Un tagad tu vēlies Viņam pielīdzināties, jo saproti visu Viņa žēlsirdību.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 10.11.2011

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: