Gaisma, kas atgriež pie avota, reaģē pat uz pašu mazāko cilvēka piepūli un centienu. Taču ne tā cilvēka, kurš tikai cieš un sevi grauž, kā sacīts: „Muļķis sēž, salicis rokas klēpī, un grauž pats sevi”, – šajā gadījumā apkārtējā gaisma nestaro. Tev vismaz nedaudz jātiecas pacelties augšup uz nākamo pakāpienu, un atbilstoši šādai vēlmei gaisma darbojas. Tādā veidā tu „ieslēdz” šo gaismu.

Taču, ja tev nav vēlmes pacelties augšup, tad gaismai nav iekš kā ietērpties, tā staro, bet zem tās nav laukuma, uz kura tā varētu strādāt. Tev pastāvīgi tai jādod tāda vēlme, kuru vēlies izlabot –to pavērt. Un tad jau tev būs ar ko uztvert gaismu, kura pastāv vienmēr.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 10.11.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →