Trešais spēks

Mums nenāksies viegli, kamēr, izņemot dabu, proti, Radītāju, kurš iedarbojas uz mūsu saņemošo vēlmi, un dzen to kā vilcienu pa sliežu ceļu, neiegūsim vēl vienu spēku. Bez papildspēka šis process pilnībā ir nolemts. Tajā ir ielikts viss, ieskaitot laiku un galapunktu. Reizēm es pat novēroju, ka dzīve iet savu gaitu, un pilnīgi neatkarīga no manis.

Kabalas zinātne ļauj man izsaukt trešo spēku, ar kura palīdzību es vadīšu savu attīstību. Gaismas spēks joprojām virza manu ekspresvilcienu uz priekšu, un te ar neko nevar līdzēt. Taču es varu izmantot papildspēku, lai savā garīgajā izaugsmē virzītos uz priekšu apzināti un jutekliski, izprotot procesu, zinot, kas tas ir par vilcienu, uz kurieni, un ar kādu nolūku tas steidzas, kas to motivē utt. Tiekot ar visu to skaidrībā, es ieraudzīšu, kāds blakusspēks man ir nepieciešams, un ko es varēšu ar tā palīdzību izmainīt.

Tadējādi mums nav nekādu iespēju izmainīt kaut ko, līdz nesapratīsim, kas ir mūsu daba, mūsu egoisms, līdz neapzināsimies egoisma ļaunumu, līdz nenonāksim pie dabas spēka, kurš mūs stumj uz priekšu, neprasot padomu un mūsu piekrišanu. Pirmām kārtām, jāizzina reālais lietu stāvoklis.

Tieši tāpēc kabalisti dēvē kabalas zinātni par visu zinātņu avotu, jo tā pēta matērijas būtību, kā arī spēkus, kuri uz to iedarbojas, to vada un attīsta. Bez tam kabala ļauj patstāvīgi piesaistīt trešo spēku, kurš atvieglos mūsu ceļu.

Ar kabalas zinātnes palīdzību es nodibinu saikni ar šo spēku. Tas nav ielikts manī sākotnēji. Tā nav gaisma, kuras iedarbībā vēlme evolucionē, mērojot ceļu pretim mērķim. Tas ir cits spēks – „gaisma, kas atgriež pie Avota”, kaut kas pilnīgi cits. Šis spēks atnāk tikai tad, ja to izsaucu, citādi mani kā iepriekš virza gaismas un tilpnes savstarpējais pretspēks.

„Gaisma, kas atgriež pie Avota” – īpašs papildus spēks, kurš vispirms nodrošina man cilvēcisko pakāpi. Tas neko nedara pats, es to vadu un to iedarbinu attiecīgi tam, cik lielā mērā esmu ticis skaidrībā par procesu un apguvis mehānismu. Pat ja arī precīzi nezinu, kā šis spēks aktivizējas, es tomēr to vēlos, pretēji savai vēlmei, pretēji standarta attīstībai, pretēji vilcienam, kurš virzās bez manas līdzalības.

Tieši kabalas zinātne dod man saikni ar šo trešo alternatīvo spēku, ar gaismu, kas atgriež pie Avota. Un tad es patiešām varu virzīties uz priekšu kā cilvēks, kurš līdzinās Radītājam, vadot procesu un vērojot to no augšienes. No augstumiem es lūkojos uz savas vēlmes matēriju, uz spēku, kurš stumj tās vilciena vagonus pa sliedēm, uz programmu, kura garantēti, noteiktā laikā, novedīs šo vēlmes matēriju pie fināla, samērojot gaismas un tilpnes spēkus. Līdzīgi Radītājam, es aplūkoju no augšienes divus spēkus, ar kuru palīdzību Viņš pārvalda radību.

Pie tam es pats vēlos, lai manī darbotos trešais, papildus spēks – vidējā līnija, ekrāns. Tas arī ir cilvēks, kuru es sevī veidoju. Un tikai ar šī spēka palīdzību es vēlos virzīties uz priekšu savā izaugsmē. Tajā ir mani lēmumi, tajā ir manas rīcības un to rezultāti, – viss atrodas tur, vidējā līnijā. Divās līnijās mēs virzamies līdzīgi dzīvniekiem, kuri tiecas uz labo, un bēg no ļaunuma. Taču trešais spēks, tas ir patiesais saprāts, pateicoties kuram, es uz visu sākotnēji veicu samazinājumu un pārbaudu, analizēju situāciju. Es apzinos ļaunumu, apzinos labo, un pēc tam nonāku pie lēmuma, – un tad jau „spiežu uz pedāļiem”, zinot, cik lielā mērā, un kādā veidā virzīšos uz priekšu šajā vidējā līnijā.

Es pats nosaku nepieciešamos ierobežojumus, un tie visi paredzēti tam, lai pēc sava prāta liktu darboties kopīgās evolūcijas kopējai programmai. Es to apturu, es to vadu, un tieši šī vara pār evolūciju mani veido par cilvēku. Taču sākotnēji man jāsaprot, ko tā veido no manis.

Tas nozīmē, Toras, proti, labošanās metodikas dāvāšana dota, lai mums ļautu pacelties virs dabiskā attīstības procesa, un nostāties uz cilvēciskās pakāpes. Un šodien tas notiek ar visu cilvēci, kura atklāj, ka pilnībā pakļauta vadības programmai. Viss, ko esam veikuši pasaulē, patiesībā neesam izdarījuši mēs. Sistēmas, kuras mēs izveidojām, – mūsu egoistiskās dabas augļi. Gala rezultātā tieši daba mūs virzīja uz priekšu, tieši tādā veidā liekot izveidot sabiedrību un tās apkalpojošos mehānismus.

Un, lūk, atklājas, ka mums ar šo procesu nepietiek. Radusies tāda situācija, kurā mums nepieciešams pacelties virs šī procesa, saprast, ka līdz šim to īstenoja daba, taču tagad mums pašiem jāiemācās to vadīt. Egoistiskās metodes vairs nedarbojas, jo pienācis laiks mums pašiem iepazīties ar programmu un to atjaunot.

Katrs no mums ir saņēmis personīgo atmodu, taču cilvēce saņems atmodu globālā mērogā. Mūs mudināja kvalitatīvie triecieni un vilšanās iekšējo meklējumu līmenī, bet cilvēce saņems nepieciešamos argumentus materiālajā līmenī – no problēmām ar drošību, ar pārtiku, ar ekoloģiskām katastrofām, ar klimatu utt. Un tas viss paredzēts tam, lai pietuvinātu cilvēkus alternatīvā spēka meklējumiem, kurš ļaus cilvēcei vadīt sevi pašu. Krīze saasinās, nelaimes un posti pieņemas spēkā, un mums nebūs izejas, līdz mēs neatradīsim šo spēku.

Tāds arī būs kopējais pacēlums augšup. Šim nolūkam visiem cilvēkiem būs nepieciešama kabala. Viņi nekur pasaulē neatradīs šo trešo spēku, tas nav atrodams viņu zinātnēs un metodikās.

Turklāt mums pa to laiku viņiem ir jāpalīdz. Pat ja viņi vēl pagaidām nespēj atrast risinājumu, neskatoties uz to, tomēr mums ir jāiet viņiem pretī.

No nodarbības pēc raksta „Toras Dāvāšana”, 07.11.2011

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed