Jautājums: Kāpēc grupā rodas naids starp biedriem?

Atbilde: Sākumā, kad tu atnāc uz grupu, tu ne pret vienu neizjūti naidu. Tu apskaud viņu izaugsmi: cilvēki jau visu saprot, ilgu laiku studē, spriež par tādām lietām, par kurām tu nekad iepriekš nebiji dzirdējis, tik gudri. Tu viņus cieni un it kā pat mīli.

Pēc tam tu sāc apmeklēt šo grupu un pakāpeniski atklāj šajos cilvēkos arvien jaunus trūkumus. Tu izturies pret viņiem aizvien nevērīgāk.

Citās vietās, piemēram, darbā, cilvēki pārlieku nekritizē viens otru, bet pierod, ka katram ir savs raksturs, kā tas parasti notiek dzīvē. Šī apstākļa dēļ nenīstu citus, neatstumju viņus. Taču kabalas grupā uzliesmo īsta naida uguns.

Kabalas zinātne mums skaidro, ka šīs naida īpašības attīstība veidojas tieši starp biedriem grupā, kuri kopā mācās, – tā ir garīgās (!) izaugsmes pazīme. Turklāt rezultātā mums jāatklāj savas dabiskās, iedzimtās īpašības. Un ja tu tagad tās atklāj, tad nav šaubu, ka tās tevī bija arī iepriekš. Tikai tu nezināji, kas slēpjas tavā iekšienē, taču tagad tas iznāca virspusē!

Tā nav jaundzimta īpašība. Vari būt pārliecināts, ka šis naids, nevērība, viss tavs egoisms, jau pastāvēja tevī, un tikai tagad atklājas. Tāpēc mums ir jāpriecājas par to, cik liels naids mūsos šodien ir atklājies.

Kopā ar nepatīkamu sajūtu, atstumšanu un nicinājumu, tajā pašā laikā apzinos un novēroju sevi no malas kā objektīvs un neatkarīgs pētnieks, analizējot to, kas manī noris. Es saprotu, ka esmu nonācis līdz naidam, un nespēju to paciest.

Man tikai jācenšas lūkoties uz sevi no malas, un tas tiek sasniegts, pateicoties grupai un rakstu lasīšanai. Kā labs psihologs, kurš sevi pašu pārbauda: kā es domāju, un kā jūtu, veicot par sevi secinājumus. Lūk, tā es lūkojos uz sevi no augšienes un tā pētu un skanēju visu, kas manī ir.

Un tad es redzu, ka patiešām ienīstu biedrus… Par to ir uzrakstīts rakstos, un ja es būšu objektīvs pētnieks, tad sapratīšu, ka tas viss ir uzrakstīts par mani: par naidu un par Sinaja kalnu (tulkojumā „naida kalns”), par visu notiekošo starp Jāzepa dēliem Ēģiptē. Visa Tora ir sarakstīta tā: tā ir naida atklāšana un pāri tam mīlestības izveidošana.

Es jau saprotu, ka tas ir labs priekšdarbs. Tas ir priekšdarbs, lai varētu saņemt Toru, jo rakstīts: „Es radīju ļauno sākotni un Toru – kā līdzekli tā labošanai”. Kamēr man nav atklājies naids, Sinaja kalns, – neko nevar izdarīt.

Es atjēgšos tikai tad, kad iziešu Ēģipti un ieraudzīšu, ka atrodos sava egoisma, vēlmes baudīt verdzībā, kas mani žņaudz, un drīz pavisam nobeigs.Vēl nedaudz, un man nekas nepaliks no šīs dzīves, pat egoistisks laimests. Tāpēc es sāku ienīst savu egoismu un nezinu, ko ar to darīt.

Tad es pieņemu lēmumu kaut kādā veidā sevi mainīt. Un šo īpašību es jau dēvēju par ļauno sākotni, jo tā nošķir mani labā.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 04.11.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →