Kongress Aravā – plānveida traucējumu atslēgšana

Jautājums: Kādu labumu dod grupas nošķiršanās Aravas tuksnesī kongresa laikā?

Atbilde: Esam šeit sanākuši, lai ieliktu jaunas sabiedrības pamatus, kuras mērķis – sasniegt saplūsmi ar Radītāju. Lai ar Viņu sasniegtu saplūsmi, jāsasniedz mūsu savstarpēja saplūsme. Lai sasniegtu saplūsmi starp mums, mums ir jāapvienojas, atslēdzoties no ārējās pasaules traucēkļiem, jo esam mazi, un mums jāstiprina viens otru, tādēļ lai pasaule mums netraucē tajā. Tieši tāpēc mēs izbraucam uz tuksnesi.

Pagājušajos laikos kabalistu grupas uzsāka daudzkārt „ekstraordinārākus” soļus, lai nošķirtos no ārējās apkārtnes, nedaudz no tās izolētos. Beigu beigās cilvēkam sev ir jādod mazliet vairāk brīvības no visas šīs juceklīgās un bezjēdzīgās pasaules, lai nedaudz vairāk koncentrētos savā iekšienē un saprastu, kāda ir viņa misija.

Dzīves virpulī, radio un televizora dārdoņā, tu nesadzirdēsi savas dvēseles smalko stīgu, nesasniegsi trauslo iekšējo apgarotību. Tev vienkārši pietrūks spēka. Pat kabalisti, kuri dzīvojuši pirms simtiem un tūkstošiem gadu pilnīgi citā pasaulē, kura vēl nebija iepazinusi masu informācijas līdzekļu „jaukumus”, tomēr nosķīrās, atdalījās no ierastās vides un pat „devās trimdā”, – atstāja mājas tukšā, nepaņemot sev neko līdzi, un devās gadiem ilgos klejojumos, pārtiekot no gadījuma peļņas un gadījuma iztikas.

Tu arī pats nezini, ko zaudē mūsdienu pasaulē, kura tevi piebāž un aptraipa ar visu savu nekrietnību. Vai vēlies sasniegt augstumu? Un ja vēlies, tad kādas pūles tu pieliec, lai norobežotos no maziskuma?

Mums ir vērts atlicināt laiku tādam apvienojumam, kurā mēs izjutīsim tikai savus spēkus, bez ārējās pasaules traucēkļiem. Iedalīsim dzīvē dienu tam, lai sajustu, kas esam mēs, nevis kas ir viņi.

Protams, mēs nevienu nevelkam līdzi piespiedu kārtā, nesastādām dalībnieku un novirznieku sarakstus, nepievelkam ķeksīti uz priekšdienām. Kurš nevēlas vai nevar, – vienkārši neierodas. Šajā nozīmē viss ir ļoti liberāli un atklāti. Taču no otras puses, ja cilvēks ir atbraucis, viņam jāpiedalās darbībās, kuras noteikusi grupa, – lai palīdzētu mums atslēgties no visa un sajust tikai pašus sevi.

Vai tev reizēm nerodas vēlme pabūt ar sevi vienatnē? Lūk, tieši tāpat arī grupa vēlas pabūt ar sevi, izjust sevi. Tu ienāc istabā, aizver durvis un paliec ar savām domām vienatnē. Tāpat arī mēs vēlamies palikt ar savām domām. Patiesībā šī lieta ir saprotama un vispārpieņemta. Tikai mums tā ir nevien minūte miera, bet atraušanās no „sieviešu un bērnu pakāpes”, un augšupeja uz „vīrieša pakāpi”.

Rakstā „Grupas svarīgums” (Šlavei Sulam, 1984.g., 12. raksts) Rabašs raksta: „Strādājot īstajā ceļā, cilvēkam nepieciešama nošķiršanās no citiem cilvēkiem, jo īstenības ceļš pastāvīgi prasa nostiprināšanos, jo ir pretrunā ar vispārpieņemtiem priekšstatiem.

Pasaules uzskati tiek veidoti, pamatojoties uz zināšanām un saņemšanu, turklāt Toras spriedumi tiek veidoti, pamatojoties uz ticību un atdevi. Un ja cilvēks novēršas, tad tajā pašā mirklī aizmirst par visu darbu īstenības ceļā, un iekrīt pašmīlības pasaulē. Tikai grupā biedri palīdz viens otram, un tāpēc katrs no tās saņem spēkus, lai cīnītos ar vispārpieņemtiem priekšstatiem”.

Augstākā pasaule – tā ir mūsu iekšējā pasaule. Mums jānovirza skats no ārējā uz iekšējo. Un tāpēc, ar biedru palīdzību, es cenšos virzīties uz iekšieni, lūkoties iekšienē, iegūt iekšējo gudrību, izzināt Toras iekšējo jēgu. Citas izejas nav, man tas ir nepieciešams.

Cilvēkam pastāvīgi jāiedziļinās sevī, jānokļūst savos dziļumos, jo tieši tur viņš atklāj patieso pasauli. Ārējā pasaule ar nolūku mūs biedē, lai iestājoties ar to konfliktā, pretestībā, mēs veidotu savu vēršanos uz iekšieni. Mūsu cīņa ir par to, lai uz šīs pasaules realitātes fona, kura mūs velk uz ārieni, iekļūtu arvien dziļāk.

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 16.11.2011

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed