Viss universs – mūsu savstarpējās vienotības pilienā

Zoar Grāmata sastāv no daudzām nodaļām, un mēs nezinām, kuras no tām ir vairāk efektīvas, bet kuras – mazāk. Ne mums par to spriest un saprast, tas atklāsies tikai pēc kāda laika. Tādējādi Zoar Grāmata nav uzrakstīta vienā teikumā, kuru būtu iespējams pastāvīgi atkārtot kā kādu mantru. Gluži otrādi, tajā aprakstīta visa saikne, kas pastāv starp mums no šīs pasaules līdz Bezgalībai, visdažādākajās formās un izpausmēs katrai dvēselei.

Tas tiek dēvēts „Tora” (no vārda „oraa” – instrukcija), jo tā atklāj mums visu saiknes tīklu starp visām dvēselēm tās izlabotajā formā. Tā apraksta vēlmi/ tilpni, kurā atklājas gaisma. Tilpne, kas atklāj gaismu, pēc savām īpašībām kļūst līdzīga gaismai, – un tādēļ tā tiek dēvēta „Tora”. Tāpēc, kad caur šo tilpni tu atmodini tās iedarbību attiecībā uz sevi, tu saņem gaismu, kas atgriež pie avota.

Viss, kas rakstīts visās „svētajās” grāmatās („svēts” – nozīmē „atdodošais”), – tie ir mūsu savstarpējās saiknes veidi, ko izzināja kabalisti. Taču to, ko neizzināja, tas nav aprakstīts, un mēs to atklāsim kopā. Viņi visu izzināja savas personīgās labošanās beigās. Tāpēc katrs atjauno Toru un to raksta no sevis. Un viena cilvēka Tora nelīdzinās otra cilvēka Torai, jo vēlme/ tilpne katram ir citāda, un tāpēc viņš atklāj saiknes veidu no sava redzes punkta, no savas dvēseles dzirksteles, punkta sirdī, – attiecībā pret visu kopējās dvēseles tilpni. Tādējādi katrs patiešām raksta sev jaunu Toru, nevis atklāj to pašu.

Mozus aprakstīja kopējo sistēmu. Taču kad cilvēks sasniedz šo kopējo sistēmu, kopējo saikni, un liek tai darboties ar savu vēlmi, ar savu personīgo līdzdalību, – tad viņš redz, ka tā staro un strādā tā, kā viņš to redz un atklāj. Viņš neredz un neatklāj notiekošo tā, kā to izzināja Ķēniņš Šlomo, Ķēniņš Dāvids, rabīns Šimons, rabīns Akiva, Bāls Sulams, ARI un tā tālāk. Viņš atklāj izejot no savas vēlmes/ tilpnes, viņam nav iespējas ietērpties kāda cita tilpnē. Neviens to nespēj.

Un tas, ko mēs pēc tam izzinām, mēs izzinām, pateicoties mūsu savstarpējai vienotībai. Neviens neiekļūst kāda cita garīgajā dzirkstelē. Taču vienotībā visas mūsu dzirksteles savienojas tik lielā mērā – katra ar visiem, ka visas tās atrodas kā vienā dzirkstelē. Tas nenozīmē, ka kāds man atrodas tuvāk, bet kāds – tālāk, kā sakaru laukā. Gluži otrādi, mēs tik lielā mērā savienojamies un sasaistamies viens ar otru, ka šis tīkls zaudē savu daudzšķautņaino formu, un mēs kļūstam kā viens punkts. Ja esi saistīts ar visiem visīsākajā veidā, tiešā veidā, – viss pārtop par vienu punktu, vienu pilienu. Cerēsim, ka mēs sasniegsim tādu vienotību.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 30.10.2011.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: