Domas par jauno pasauli

Viedoklis (R. Janovskis, filozofs, KZA korespondētājloceklis. A. Prostovs, Ph.D., žurnāla „Sociālā ekspertīze” galvenais redaktors):

1. Visuma kā sistēmas attīstībai ir sakārtotības raksturs, kas nodrošina dinamisku, līdzsvara, ritmisku tās elementu stāvokli dažādos līmeņos: sākot no mikro līdz makrokosmosam. Tas veido visas sistēmas nepieciešamo stabilitāti.

Viens no Visuma elementiem ir planēta Zeme, kuras attīstības produkts ir dzīvā daba un cilvēks – ar apziņu apveltīta būtne. Cilvēka eksistence ir iespējama tikai apkārtējās vides stāvokļa noteiktajos parametros, kas viņam veido „dzīvo koridoru”, kura iznīcināšana novedīs pie visa dzīvā izmiršanas.

2. Patēriņa nepamatots pieaugums noveda pie tā, ka cilvēks atrāvās no vienotās dabas dzīves sistēmas, kā rezultātā Zeme pārvērtās dabiskās un mākslīgās dzīves vides simbiozē, kur no dabas atsvešināts cilvēks ir kļuvis par dominējošo faktoru, kas vairs neiekļaujas „ekoloģiskajā robežā”. Iznīcināta planēta – tā ir pirmā jaunā globalizācijas kvalitāte un pamatiemesls globālajai nestabilitātei.

3. Pasaule ir mainījusies, ekonomistu idejas nav piemērojamas attiecībā uz ekonomikas pašreizējo situāciju: viņu teorija nekrustojas ar praksi, analīze neatbilst secinājumiem. Lai uzvarētu patērētāju civilizāciju, jāliek darboties sociālajām enerģijām, taču tas prasa nedalītu pasaulskatu, kas sniegs skaidrojumu par notiekošajiem procesiem, un savienos vienā komandā šo ideju nesējus.

4. Patēriņa civilizācijas ietvaros naivi cerēt, ka iestāsies globāla pasaule. Korporācijas valda pār pasauli, tās ir jaudīgākas par valstīm, to finanses caurlauž jebkurus likumus un saspiež jebkuru valdību, nepaklausīga valdība tiek pasludināta par nedemokrātisku un tiek mainīta. Nacionālās valdības vienkārši apkalpo to vajadzības. Pēc viņu domām, valdībai ir jākļūst par bagāto aizsargu pret nabadzīgajiem ar likuma un policijas palīdzību.

5. Pasaules fiziskā telpa zaudē savu lomu, jo daudzi procesi izvērsās informācijas, finanšu, valdības lēmumu, simbolisko resursu un zināšanu telpā. Šajā ziņā daudzas valstis jau nekontrolē savu nacionālo teritoriju. Tādējādi globalizācija sadrumstalo valsts institūciju – tā tiks aizvietota ar starptautiskajām organizācijām.

6. Modernās zinātnes galvenais uzdevums ir izveidot un pamatot veselu pasaules ainu, ņemot vērā visus dabaszinātņu zināmos likumus, un, balstoties uz to, izstrādāt vienotu un ilgtermiņa pasaules attīstības sociāli ekonomisko programmu kopumā, kura sniegtu pārvaldniekiem „šablonus un rasējumus”, lai organizētu savu darbu pēc jauniem principiem.

7. Par līderiem kļūs tie, kuri efektīvāk modernizēs nacionālo ekonomiku un valsts iekšējās pārvaldes sistēmu, novēršot dabas un sociālo resursu nelīdzsvarotību.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: