Granāts (rimon) – no vārda „pacēlums” (romemut). Cik lielā mērā es savās acīs paceļu augšup atdeves īpašību, tik lielā mērā es varu virzīties uz priekšu – pār visiem saviem personiskajiem aprēķiniem.

No kurienes lai ņemu šo atdeves īpašības dižumu? Tikai ja es atrodos apkārtnes ietekmē, pie manis atnāks ārējais spēks no visiem biedriem, kuri „man izskalos smadzenes”, nokļūs manā sirdī un pats galvenais – liks man sajust atdeves īpašību kā pašu svarīgāko.

Mēs atrodamies gaismas okeānā, taču to nesajūtam, jo niecinām to. Kā mums iegūt gaismas svarīgumu, – un tad mēs to spēsim sajust? Jebkurā profesijā pats galvenais – būt jutīgam attiecībā uz vissmalkākajām detaļām, kuras citi, nebūdami profesionāļi, nesajūt un nesaprot. Ja esmu šuvējs, tad lūkojoties uz jebkuru apģērbu, varu pastāstīt par to visu, – kurš un kā to uzšuvis, tieši kādā veidā. Taču, ja neesmu šuvējs, tad man tas ir tikai apģērbs, un neko vairāk neizsaka.

Mēs patreiz atrodamies gaismas jūrā, bet mums nav spējas tai „pieķerties”, to atklāt, ieraudzīt to, jo tā mums neizsaka neko svarīgu. Kāpēc? Šī gaisma – atdeves īpašība, es tajā nesajūtu nekādu svarīgumu, tas ir pats attālinātākais no manis, kas tikai var būt. Es to nevēlos un negribu.

Tikai ja atnāks ārējais spēks, „izskalos” man prātu un sirdi, piespiedīs man domāt, ka tieši tas man pietrūkst, un pastāvīgi uz mani iedarbosies, – tad rezultātā es sacīšu: „Es vēlos!” – un to atklāšu.

Tas nozīmē, ka atdeves īpašībai esmu izveidojis tilpni, kas dēvēta „svarīgums”, un tad es atklāju atdeves īpašību, – tas arī tiek dēvēts „gaisma”.

No šejienes izriet, cik svarīgi ir dot pareizo definējumu, precīzu izskaidrojumu vārdiem, kurus mēs vienkārši tāpat izrunājam. Garīgajā – tas ir panākuma noslēpums.

No Toronto kongresa 6. nodarbības, 18.09.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises | Add Comment →