Izveidot no sevis Cilvēku

Jautājums: Mēs runājam par mīlestību pret tuvāko kā pret sevi pašu. Taču kā var uzskatīt biedrus augstāk par sevi, kad tu esi pārliecināts un uzskatāmi redzi, ka esi labāks par viņiem?

Atbilde: Pārliecība par to, ka viņš ir labāks par citiem, ir katram cilvēkam. Pat ja viņš to neapzinās, tad jebkurā gadījumā tas tā ir. Bez šaubām katrs uzskata, ka viņš ir labāks par citiem, vairāk saprot un vairāk izlabots.

Tā izpaužas šķelšanās spēks starp mums, liekot katram uzskatīt sevi augstāk par citiem. Cilvēks aizmirst, ka atrodas Veidotāja rokās kā bezveidīgs nedzīvs materiāls, kā māla gabals, un viss, kas ir viņā, viņa vēlmēs un domās, atnāk pie viņa no Radītāja.

Vienīgais, kas var izpausties šajā materiālā kā viņa personīgā darbība, – tie ir centieni uz saikni ar „tuvāko”. Tādā gadījumā šī bezveidīgā masa pieņem formu „Cilvēks”, kas ir līdzīga Veidotājam.

Tikai tādi centieni uz līdzību Radītājam var pastāvēt „māla” iekšienē kā personīgie centieni. Kad tas kļūst par personīgo, pie kāda nosacījuma? – Pie nosacījuma, ka šī „māla daļiņa” darbojas, lai savienotos ar visām pārējām „daļiņām” īpašā formā, ko dēvē „Cilvēks”, – savstarpējās atdeves formā, ar kuru visi viņi, vēloties izveidot no sevis Cilvēku, pieņem viņa formu – kādu daļu no kopējā tēla.

Izņemot to, viss, kas atmostas viņos un starp viņiem, – tiek dots no augšienes, saskaņā ar nosacījumiem un problēmām, kuras viņiem ir jārisina. Tādēļ viss, kas notiek tagadnē un kas notiks nākotnē, – tiek dots no augšienes. Un tikai viena maza iedarbība ir iespējama no materiāla puses – pakāpeniski, savienojumā ar sev līdzīgiem, pieņemt Radītāja formu – „Cilvēks”.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 20.07.2011

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: