Bāla Sulama piemiņas diena

No Bāla Sulama 39. vēstules: „Tev droši ir jāzina, ka no ARI laikiem līdz pat mūsdienām, nebija cilvēka, kurš saprastu ARI metodiku līdz pašām tās saknēm. Un lūk, saskaņā ar augstāko gribu, es izpelnījos ARI dvēseles iemiesošanos – ne par maniem labiem darbiem, bet pateicoties augstākā vēlmei.

No manis paša ir apslēpts, kādēļ tieši es esmu izraudzīts šai brīnumainai dvēselei, kuru nav izpelnījies neviens cilvēks kopš viņa nāves un līdz šai dienai. Taču nespēju vairs par to runāt, jo nav manā dabā runāt par brīnumainiem noslēpumiem…”

Bāls Sulams neatklāja augstākos noslēpumus, jo tas bija pret viņa noteikumiem, – bet mums vienkārši nav tādas iespējas… Tomēr mēs redzam no viņa darbiem, cik īpašs bija šis cilvēks, un sūtīts mums no debesīm. Šī dvēsele tika izraudzīta, lai savienotu mūs augstākajā sistēmā. Es pat nezinu, kā to nosaukt – tas nav „cilvēks”, tas nav cilvēciskais spēks, tā nav tāda dvēsele, kas atrastos starp mums, un kurai būtu iespējams pielīdzināties un pietuvināties.

Es to atceros pēc tā laika, kad atrados līdzās savam skolotājam Rabašam, viņa dzīves laikā šajā pasaulē. Tu atrodies blakus fiziskam ķermenim: ved to uz pirti, uzcērt tur ar pirtslotu, ved pie jūras, pastaigājies viņam līdzās, aprūpē viņu slimnīcā pēc operācijas, – tomēr tas viss ir tikai ķermenis. Taču dvēsele, kura atrodas tā iekšienē, – tas ir kaut kas pilnīgi atdalīts no tevis, un tu nekādā veidā nespēj tai pieskarties, lai ko nedarītu. Tā atrodas citā dimensijā, un starp to un ķermeni nav nekāda sakara.

Un ja es tā jutos līdzās Rabašam, tad pilnīgi nav iespējams iedomāties, kā viņš jutās, būdams līdzās savam dižajam tēvam – cilvēkam, kurš uzrakstīja „Desmit Sfirotu Mācību”, „Komentāru Zoar Grāmatai”, kurš ikvienu vārdu, kas uzrakstīts svētajās grāmatās mājiena vai līdzības valodā, prata paskaidrot garīgās izzināšanas valodā. Tas vienkārši nebija cilvēks!

Mēs esam izpelnījušies lielu godu, ka varam vismaz nedaudz būt piederīgi viņa atklājumiem, un, neskatoties uz savu aprobežoto sapratni, neizlabotajām vēlmēm un garīgās izzināšanas trūkumu, tomēr sākt realizēt viņa metodiku. Par to ir jābūt bezgalīgi pateicīgiem un jāsaprot, ka mums dota īpaša privilēģija, kuru mēs vēl pašlaik neizprotam, – saikne ar tādu dižu dvēseli.

Tas ir kā bērns, kurš piedzimst par kroņprinci, kurš šķiet ne ar ko nav izpelnījies tādu īpašu labvēlību. Tāpat arī mēs šodien esam piedzimuši un izpelnījušies būt piederīgi tām īpašajām dvēselēm, kuras izredzētas no visas cilvēces, kuras vismaz zina, kas ar mums notiek, saprot cēloni un sekas, visu procesu un visu, kas notiek pasaulē. Un pateicoties šīm dvēselēm, mēs nepaliekam par nelaimīgiem aklajiem.

No sarunas maltītes laikā, kas tika veltīta Bāla Sulama piemiņas dienai, 08.10.2011

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: