Audzinot bērnus, mēs pastāvīgi cenšamies pieradināt bērnu pie daudzveidīgām darbībām, lai tās viņam kļūtu par ieradumu: mazgāties, tīrīt zobus, uzturēt kārtībā savu galdu. „Tev jādara, jāveic…” Mēs uzstājam dienu no dienas, līdz cilvēks vairs nevar bez tā iztikt – viņš jūtas nekomforti. Šis ieradums viņu turpmāk atbrīvo no piepūles.

Māte neskaitāmas reizes man atgādināja tīrīt zobus, bet es pastāvīgi vēlējos no tā izvairīties, taču viņa man to neļāva. Rezultātā man jātīra zobi pat bez mātes mudinājuma, jo esmu pieradis.

Tas liecina par to, ka mēs varam iekļaut sevī tādus ieradumus, kuri kļūs mums kā iedzimti, un turpmāk mums nebūs jāpiepūlas, lai tos īstenotu – gluži otrādi, neveikt šīs darbības būs grūti, tāpēc ka to izpildīšana iesakņojās mūsu dabā. Un tas viss – no darbībām, kuras pastāvīgi atkārtojas, tādā veidā kļūstot par mūsu ieradumu. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Kongresi, Notikumi - Nav komentāru→

Viedoklis (M. Desaī, Augšnama biedrs, Londonas ekonomikas skolas prof.): Kapitālisms dzīvo un plaukst, taču nevis rietumu valstīs, tas emigrēja uz Austrumiem, pārklejoja uz Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Koreju un Japānu.

Rietumu kapitālisms XX gadsimta pusi dzīvoja plaši, taču apstrādes rūpniecība pārvietojās uz Austrumiem, bet finanšu sistēma izrādījās par nedrošu draugu. Mums nāksies atgriezties pie vecā modeļa, citādi mēs mainīsim mūsu labklājību uz viņu labklājību. (vairāk…)

Tēma: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: (F. Desertins, franču ekonomists, profesors, Parīze): 2009.gadā notika privātā parāda krīze, banku bankrots. Šodien ir valstu bankrots. Francija kļūs par nākamo Eiropas valsti, kuru skars parādu krīze. Grieķijas un Portugāles krīzes izplatās ātrāk, nekā tas tika paredzēts.

Kas attiecas uz Franciju, tā ir nākamā sarakstā. Jautājums nav tajā, vai mūs skars krīze, bet tajā, kad tas notiks. Eiropas Centrālās bankas sabrukums draud ar starptautiskās tirdzniecības sabrukumu un dziļu ģeopolitisko krīzi, kura var novest pie pasaules kara.

Tieši tas notiek, kad valstis saduras ar preču apmaiņas neiespējamību, kas ir iespējama tikai tad, ja ir spēcīga starptautiskā valūta.

Avots krievu valodā

Tēma: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Lasot Zoar Grāmatu, nepieciešams iztēloties saikni starp visiem Zemes iedzīvotājiem un šīs augstākās sistēmas atklāšanu. Tad mēs sapratīsim, ka Aba ve Ima, IŠSU”T, ZO”N, par kuriem stāsta Zoar, tie ir mūsu savstarpējās saiknes veidi.

Mēs atrodamies šajā sistēmā, kura mūs savieno. Šajās mūsu savstarpējās saiknēs ir desmit sfirot. Desmit sfirot – tā ir vesela pasaule: Z”A un Malhut – tas ir ZON, hohma un bina – tie ir augstākie Aba ve Ima un IŠSU”T (Israēls Saba ve Tvuna), keter – tas ir Atik un Arih Anpin, puse no augstākā, puse no zemākā.

Tas ir, saikni starp mani un tevi mēs varam dalīt piecās pasaulēs vai piecās sfirot – keter, hohma, bina, Z”A, malhut vai ZO”N, ABA ve Ima un Keter utt. Visu šo uzbūvi mēs apgūstam Acilut pasaulē. (vairāk…)

Tēma: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, ZOAR - Nav komentāru→

Ziņojums: Atgriešanās pie nacionālām valūtām – tādu soli arvien biežāk rekomendē pazīstamie ekonomisti problemātiskajām Eiropas valstīm. UBS analītiķi aprēķināja:

1. kādā apmērā ES valstīm apiesies atteikums no vienotās valūtas, – un viņus pārņēma šausmas – līdz 50% no IKP. Pie tādas notikumu attīstības Eiropu gaida banku sistēmas kolapss, tirdzniecības krahs, masveida nemieri. Nākamajos gados zudumi sastādīs vēl līdz 150% no IKP.

2. ja no eiro atteiksies tikai vadošā ES ekonomika – Vācija (parastie vācieši uzskata to par vēlamu), tas apiesies Vācijai pirmā gada garumā līdz 25% no IKP, un 15% no IKP nākamajos gados. Vācijai 10-15 reizes izdevīgāk dot aizdevumu Grieķijai, Portugālei, Īrijai.

3. Jebkuras valsts iziešana no eirozonas radīs spekulācijas attiecībā uz citu vājo valstu iespējamo iziešanu, kas spēcīgi iedragās visas ekonomikas. Eiropas ietekme pasaulē vājināsies. Valūtu savienību krahs vienmēr ir gājis kopsolī ar pilsoņkariem.

Tādēļ investoriem nav nozīmes paļauties uz līdzīgu scenāriju, jo vinnējušo valstu nebūs.

Avots krievu valodā

Tēma: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Vienreizīgumam, kurš pāriet mums no Radītāja, jārealizējas tikai formās, kas vērstas uz atdevi tuvākajam, altruistiski, ne egoistiski, ne ar nolūku saņemt savā labā.

Radījumā ielikta liela, pārspīlēta vēlme pēc baudījumiem. Tās izpausmes mēs redzam materiālajā līmenī mūsu pasaulē, kura tiek šodien plosīta ar radikālām pretrunām. Palielinās plaisa starp nabagajiem un bagātajiem, starp pārvaldītājiem un vienkāršajiem cilvēkiem, kuriem nav balss tiesību un iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā. Konflikti saasinās. Mēs visapkārt vēlējāmies nodibināt vienlīdzību un demokrātiju, taču negaidīti pasaule parādīja savu īsto seju, pilnīgu pretstatu rožainajiem sapņiem. Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem par nevienlīdzību, tieši ASV, demonstrējot drausmīgo plaisu starp nabadzību un bagātību, ir negatīvs piemērs visiem. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Egoistu pasaule – tā ir cīņas vieta par nākotnes pasaules iekārtas tēlu. Valstu vietā atnāk virsvalstu savienības un kompānijas, valsts zaudē varu masu informācijas līdzekļos (internets), zinātnē, ekonomikā (tie kļūst par globāliem) – un piespiedu kārtā valsts deformējas, kļūstot par jaunu lokanu ķermeni atbilstoši tam, kādā mērā tai atbrīvo telpu jauni patstāvīgi veidojumi, kuri pārņem no valsts tās funkcijas.

Pat ar tām funkcijām, kuras paliek valstij, mēs redzam, kā tā nav spējīga tikt galā. Praktiski viss varas darbs, kas arvien vairāk tiek novests pie iedzīvotāju apkalpošanas, izraisa neapmierinātību. Nav šaubu, ka privātās iestādes arvien efektīvāk tiktu galā ar tamlīdzīgām funkcijām. (vairāk…)

Tēma: Galvojums, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Radītājs radīja radījumu, lai apveltītu viņu ar visu labo, – un tas nozīmē, sniegt mums iespēju dot un mīlēt. Tas nozīmēs, ka Viņš mūs piepilda ar visiem baudījumiem.

Sniegt baudījumu radījumam – tas nenozīmē jebkādā veidā piepildīt viņa egoistiskās vēlmes. Taču tas, ka mana vēlme no egoistiskās mainās uz atdodošo, atklāj man atdeves, kas kļūst par manu baudu, iespēju. Tas arī tiek dēvēts „piepildīt sevi ar Radītāja sniegtajām baudām” – gaismu, kas aizpilda visu universu.

Mūsu attieksme pret šo jauno gara darbu, kas mums paveras ceļā sākumā, līdzinās iestāšanai kādā priviliģētā klubā, kurā ieeja atļauta tikai cilvēkiem ar īpašām, izcilām īpašībām, un ar speciālu ielūgumu. Pirms ienākšanas šajā klubā, tev nepieciešams saņemt atļauju, caurlaidi, bet lai to saņemtu, iepriekš jāapgūst attiecību sistēma, kas pastāv starp kluba biedriem.

Šajā „klubā” ir svarīgāki dalībnieki un mazāk svarīgi, kuri atrodas daudzveidīgās attiecībās viens ar otru: radu, draudzīgās, darījumu, tas ir, attiecībās, kas saistītas visos saišu veidos. Un ja tu, nodibinādams kontaktu ar katru un iekļaudamies šajā savstarpējā saiknē, pareizi harmonē ar visu šo sistēmu un zini, kā likt tai darboties, tad spēsi no tās saņemt labumu. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Nav svarīgi, vai es pareizi saprotu izlasīto grāmatā vai nepareizi, cik lielā mērā man tas ir neskaidrs, – svarīga ir mana vēlme saprast! Cilvēks savā garīgajā augšupejā saņem no augstākās sistēmas iedarbību, pateicoties tam, ka mācās, klausās par to un vēlas tajā iekļauties, šim nolūkam veic daudzveidīgas darbības, strādā ar savu apkārtni un izplatīšanas labā.

Un pakāpeniski, iztālēm, viņš sāk sajust šo sistēmu – atšķir, ka tas ir Aba, Ima, iekšējās un ārējās daļas, gaismas Hasadim un Gvurot, kuras uz viņu iedarbojas atbilstoši tam, kā viņš iekļaujas šīs sistēmas iekšienē. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Es nesaprotu cilvēkus, kuri iznāk uz ielām un pieprasa, lai viņiem kaut ko dotu. Uz kāda pamata? Ja tu būtu mans bērns, tad cita lieta. Tomēr tas nebiju es, kas izsauca tavu nākšanu pasaulē – tad kāpēc man būtu tevi jānodrošina?

Pat ja arī esmu magnāts. Un tad? Es nopelnīju savu naudu – un kāds tev ar to sakars? Kas šeit neatbilst taisnīgumam? Kas nav pēc likuma? Kāpēc no manis kaut ko pieprasa? Kāpēc man ir jākautrējas par savu peļņu, savu statusu?

Ņemsim, piemēram, sportistu, kurš divdesmit gadus nodarbojās ar sportu, un pārpumpēja ar trenažiem metāla tonnas. Lūk, viņš stāv kā muskuļu kalns, lepni skatoties uz apkārtējiem. Piepeši pie viņa pienāk manifestanti un pieprasa „nopūst” daļu no tā, ko viņš uzpumpēja. Kā viņš uz to paskatīsies? (vairāk…)

Tēma: Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→