Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Pilnīgi dabiski, ka visi nespēj strādāt vienādi.Vienmēr atradīsies tas, kurš, būdams vājāks, vienas darba stundas laikā pieliek daudz vairāk pūļu, nekā cits divās stundās vai vairāk. Tādējādi nav iespējams balstīties uz cilvēka pielikto pūļu kritēriju, jo tās nav novērtējamas.

Sociālā taisnīguma meklējumos, mēs nevaram balstīties uz darba stundām, jo visi cilvēki ir dažādi. Objektīvi novērtēt cilvēka pūles mēs arī neesam spējīgi. Cilvēku panākumi mums neko neizsaka, tāpēc ka viens piedzimis aprobežots, bet cits – gudrs, viens – slinks, bet otrs – darbīgs utt. Iedzimtība nav ne cilvēka vaina, ne arī viņa nopelns.

Tad arī sanāk, ka mēs nevaram spriest par cilvēkiem pēc taisnības – saskaņā ar īstenības kategoriju. Tā tiek noteikta ar katra cilvēka dvēseles sakni, viņa iekšējām īpašībām, kuras nav iespējams pārbaudīt, apsvērt un aprēķināt.

Un tāpēc nav iespējams izvirzīt cilvēkiem taisnīgas prasības un taisnīgi novērtēt viņu darba rezultātus. Visi mūsu mēģinājumi samērot pūles un dotības, patiesībā ir absolūti meli. Mēs liekam bērnam skolā atzīmes un balles, mēram visus ar vienu mēru kā armijā, uzstādam patvaļīgus darba ražīguma nosacījumus – un tas viss tikai traucē cilvēka dabisko attīstību.

Pēdējā laikā, saduroties ar audzināšanas krīzi, speciālisti jau apzinās šo problēmu. Taču situācija nav mainījusies. Mēs vienkārši nevaram vērtēt cilvēku pareizi, atbilstoši īstenības kategorijai.

No nodarbības pēc raksta „Miers pasaulē”, 06.10.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” | Add Comment →