Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Vienreizīgumam, kurš pāriet mums no Radītāja, jārealizējas tikai formās, kas vērstas uz atdevi tuvākajam, altruistiski, ne egoistiski, ne ar nolūku saņemt savā labā.

Radījumā ielikta liela, pārspīlēta vēlme pēc baudījumiem. Tās izpausmes mēs redzam materiālajā līmenī mūsu pasaulē, kura tiek šodien plosīta ar radikālām pretrunām. Palielinās plaisa starp nabagajiem un bagātajiem, starp pārvaldītājiem un vienkāršajiem cilvēkiem, kuriem nav balss tiesību un iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā. Konflikti saasinās. Mēs visapkārt vēlējāmies nodibināt vienlīdzību un demokrātiju, taču negaidīti pasaule parādīja savu īsto seju, pilnīgu pretstatu rožainajiem sapņiem. Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem par nevienlīdzību, tieši ASV, demonstrējot drausmīgo plaisu starp nabadzību un bagātību, ir negatīvs piemērs visiem.

Tas uzskatāmi mums parāda, cik tālu esam nonākuši savos brīnumskaistajos centienos un ambiciozajos plānos, kurus visi noturēja par skaidru patiesību. Neviens arī nepamanīja, kas gāja ne tā, kā bija iecerēts, – un piepeši mums atklājās rūgta patiesība.

Lieta ir tajā apstāklī, ka mūsu monētai ir divas puses, divas vēlmes: saņemošā un dodošā. Saskaņā ar radījuma programmu, mums tās savstarpēji ir jāsavieno, pie tam tā, lai tās augtu, nevis paliktu šīs pasaules minimālajā līmenī.

Daži dāsni izdala savu mantu trūcīgajiem, bet citi, gluži otrādi, nespēj dot ne grasi pat tiem, kuri mirst badā. Mums ir pilns spektrs, no vienas malas līdz otrai malai, taču šīs malas, šīs vēlmes nav savienotas vienā cilvēkā, vienā „nesējā”, un pie tam atrodas niecīgā savas attīstības līmenī.

Tālāk mums nāksies attīstīt saņemošo vēlmi uz dodošās fona, bet dodošo – uz saņemošās fona, savienojot un iekļaujot tās vienu otrā tā, lai katra paaugtos lielāka uz citas rēķina, pateicoties tam, ka savienojas ar citu. Tad tās sāks augt līdzīgi divām līnijām, un mēs iemācīsimies tās apvienot, darbojoties kā vidējā līnija.

Monētas abas puses mēs savienosim iekšienē, veidojot sevi atbilstoši šīm divām īpašībām, kuras no materiālās pasaules aug līdz Bezgalības augstumiem, tās sevī iekļaujot, strādājot ar tām un kļūstot par šo īpašību pareizo savienojumu. Lai cik mestu monētu augšā, augšpusē vienmēr būs tās dodošā puse, bet lejpusē – saņemošā, kura tikai nostiprina atdevi.

Tādējādi mums paveras ļoti liels darbs. Mums jāpalielina sava saņemošā vēlme ar obligātu nosacījumu, ka tā uztur atdeves vēlmi un atrodas tās varā. Tādā veidā, pārvaldot abas vēlmes, mēs veicinām savu izaugsmi, pārstāvot vidējo līniju, „cilvēcisko” pakāpi pāri „dzīvnieciskajai”. „Cilvēks” mūsos – tā ir pareizā saņemošās un dodošās vēlmju sintēze.

No nodarbības pēc raksta „Miers pasaulē”, 24.10.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija | Add Comment →