Parasti mēs pieļaujam ļoti izplatītu kļūdu, domājot, ka mums jāatklāj pats Radītājs. Mēs gaidām: „Kad beidzot Viņš atklāsies?!” – it kā galvenais, lai Viņš parādītos.

Turklāt tas nekad nenotiks. Jāparādās tieši samazinājumam, mūsu vēlmei apslēpt Viņu no savas vēlmes gūt baudījumu, no savas sapratnes, lai mums būtu iespēja strādāt ar Viņu tikai ar noteikumu, ka sniedzam Viņam labpatiku.

Tad par mūsu tilpni kļūst apslēptība – īsta tieksme uz atdevi, kuru dēvē „lišma”. Turklāt šīs apslēptības iekšienē mēs būsim spējīgi izveidot Dodošā tēlu un saprast, kas ir atdeve. Ņemot vērā, ka mēs tieksimies tikai uz atdevi bez jebkādas citas baudas ietērpšanas mūsu vēlmēs, tad patiešām sāksim izzināt, ko nozīmē garīgais.

Katrs velētos atklāt Radītāju trimdas dziļumā. Taču runa iet par to, lai trimdā lūgtu tieši Viņa apslēptību – pašiem glabāt šo apslēptību un to celt augstumā. Visi augšupejas pakāpieni atšķiras viens no otra ar to, cik lielā mērā mēs vēlamies un esam spējīgi sevi noturēt, slēpjot sevi no atklāsmes, un atklājot sevi tikai atdeves labā.

Turklāt šīs attieksmes pret augstāko, mūsu vēlmes Viņu apslēpt iekšienē, mēs arī veidojam Viņa tēlu. Radītāja dižums, kas radās mūsos uz šīs apslēptības rēķina, ļauj mums Viņu novērtēt un sākt sajust Viņa formu. Tas ir, Radītāja forma tiek noteikta ar svarīguma formu, kuru mēs esam spējīgi Viņam piešķirt.

Šo paskaidrojumu diezgan grūti saprast, taču tieši tas skaras radījuma un Radītāja attiecības garīgajā pasaulē.

No nodarbības pēc raksta no „Šamati” grāmatas, 21.07.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs | Add Comment →