Aiz vienkāršības slēpjas gudrība

Visa mūsu dvēsele ir izveidota no apslēptības – no tā, ka mēs visādos veidos slēpjam savu vēlmi iegūt baudu. Pirmā apslēptība – tas ir vienkāršais samazinājums. Taču pēc tam es sāku pētīt, ko es samazinu, kādā vēlmē padaru sevi par pieticīgu, un ko vēlos no sevis.

Visa mana saņemšana var būt tikai atdeves dēļ, tas ir, es veidoju 4 apslēptības līmeņus: apslēptība uz apslēptību uz apslēptību… – tāda veidā izzinu arvien lielāku Radītāja dižumu.

Taču Viņa īsto varenumu mēs nekad tā arī nespēsim saprast (varbūt kādreiz jaunā realitātē pēc labošanās beigām). Patreiz Viņa dižums veidojas no tā, cik daudz mēs esam spējīgi uztvert apslēptību iekšienē, kuras mēs paši esam izveidojuši.

Mēs nevaram novērtēt to, kas mums skaidri atklājas, – tikai apslēpjot to no sevis. Kad cilvēks mums atklājas, un mēs sākam atklāti saņemt no viņa, tad pārstājam viņu cildināt, jo viss, kas viņam ir, tagad ir arī man. Viņš atklājās un izturas pret mani vienkārši, un es arī izturos pret viņu vienkārši.

Visa vērtība dzimst no apslēptības. Taču garīgajā mēs nenodarbojamies ar „politiskajām spēlēm”, bet atklājam sevi. Turklāt tieši citiem jāizdara apslēptība attiecībā uz sevi, lai mūs izzinātu.

Piemēram, skolotājs attiecībā uz skolnieku atklāj sevi un viņam pietuvinās. Taču skolniekam pašam jāizdara apslēptība attiecībā uz skolotāju, un tikai tādā veidā viņš varēs no viņa kaut ko saņemt. Citādi skolotājs liksies viņam vienkāršs, un viņš nevarēs uztvert viņa gudrību.

Tādēļ kabalisti vienmēr uzvedas ļoti vienkārši, bet skolnieka pienākums – veikt uz to apslēptību.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”, 21.07.2011

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: