Skrejošas domas par „Šamati”. Ievads

Kongress Toronto, 6. nodarbība

Katram vārdam, kuru mēs lasām kabalas zinātnē, jādod precīzi apzīmējumi, jo tā izmanto vairākas valodas, lai mums izskaidrotu visu radību.

Mūsu pasaulē, lai viens otram nodotu savus iespaidus, mēs izgudrojam dažādas metodikas – kā kādam kaut ko pateikt, uzrakstīt, uzzīmēt, nospēlēt uz mūzikas instrumenta, nodejot. Taču kādā veidā mēs varam viens otram nodot iespaidus par to, ko sajūtam garīgajā?

Kabalisti sev izgudroja zaru valodu, un klāsta it kā par notiekošo mūsu pasaulē, taču līdzās tam ar to domājot augstākās saknes. Pastāv spēki, kuri vada mūsu pasauli, un mūsu pasaulē atrodas šo spēku sekas.

Tādējādi kabalisti pašus spēkus dēvē seku vārdos. No tā rodas viss sajukums, jo augstāko spēku sekas mēs redzam mūsu pasaulē, bet pašus spēkus – nē. Un kad kabalisti runā, izmantojot seku vārdus, – tā dēvēto zaru, viņi ar to domā saknes – spēkus.

Turklāt kabalas zinātne – tā ir augstākās pasaules fizika, tā klāsta par vienu spēku, kurš darbojas mūsu pasaulē, kurš savās darbībās sašķeļas vairums spēkos. Šie spēki, saspiežoties un koncentrējoties mums apkārt, atrodoties iekšienē, nonāk līdz mums visiespējamākajos savstarpējos savienojumos, daudzveidīgu iedarbību veidā.

Tomēr galarezultātā tas viss ir viens spēks, taču tas dalās siltumā un aukstumā, spiedienā un vakuumā, magnētiskajos, elektrostatiskajos, ķīmiskajos spēkos un vairums citos. Ja mēs nezinām par augstākajiem spēkiem un lasām kabalistu tekstus, tad ļoti sapinamies. Mēs domājam, ka kabala runā par mūsu pasauli, par cilvēka ķermeni un viņa vēlmēm, par notiekošo šeit. Un šeit slēpjas galvenā problēma, jo kabalisti savas grāmatas rakstīja cilvēkiem, kuri atrodas divu pasauļu apziņā.

Tādējādi, ja es – kabalists, atveru grāmatu un lasu to, ko viņi raksta, man nav problēmu – es neskatos uz šo pasauli, bet acumirklī atpazīstu to garīgo līmeni, par kuru viņi runā, no kura viņi aplūko spēkus, kuri vada mūsu pasauli.

Taču šodien mēs atrodamies tādā stāvoklī, kad visa pasaule tiecas atklāt šos spēku tīklus. Un šī pasaule, kas neatrodas garīgajā apziņā, sapinas.

Tādējādi es nolēmu veikt grāmatas „Šamati” īsu rakstu aplūku – kabalas zinātnes pamatprincipu veidā. Ja cilvēks pastāvīgi centīsies pieturēties pie šiem principiem, – tas sniegs viņam pareizu pieeju dzīvei, garīgajai izzināšanai un neļaus sapīties.

No kongresa Toronto 6. nodarbības, 18.09.2011.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: