Kongress Toronto, 7. nodarbība

Mūsdienu pasaules nelaimes virza mūs uz jaunas apkārtnes izveidi – līdzjūtīgu un gādīgu. Tā pret visiem izturas vienlīdzīgi un, pirmām kārtām, nodrošina visiem normālu dzīves līmeni. Šim nolūkam pasaulē ir visi nepieciešamie resursi.

Turklāt pasaule iekārtota tā, lai katrs varētu saņemt to, kas viņam nepieciešams materiālajai dzīvei, bet viss pārējais piepildījums nāks no mūsu savstarpējās savienošanās, no augstākās gaismas sajušanas, no pakāpes – cilvēks, kura atrodas virs dzīvnieciskās pakāpes.

Šodien mums tas jāīsteno tautā. Tuvākā gada laikā mēs redzēsim, kā instinktīvs aicinājums izvedīs uz ielām un laukumiem cilvēkus ar dažādām prasībām. Un valdībām nebūs atbilžu. Pat bagātākās valstis atklās, ka to kase ir tukša. Augstākā vadība visu iekārto tādā veidā, lai problēmu risinājumu mēs rastu tikai vienotībā. Mums nelīdzēs revolūcijas, nelīdzēs labumu pārdale par labu mazturīgajiem, – to visu mēs jau esam izgājuši. Līdzīgi paņēmieni tikai izposta rūpniecību un tirdzniecību. Risinājums – apvienībā.

Šie principi jāskaidro, šīs zināšanas, šī sapratne jānodod cilvēkiem, līdz viņi pieradīs pie pareizās pieejas, pareiza uzskata par lietām. Turklāt mums paveras jauna sistēma, kurā esam ienākuši kā matricā. Iepriekšējās pasaules vairs nav.

Daudzi zinātnieki par to jau raksta. Cilvēce uzticas zinātnei, tāpēc viņi mums jāiesaista un jāliek priekšplānā. Viņi atklāj integrālo sistēmu, par kuru mēs runājam, un ar viņu palīdzību mēs visus varam pārliecināt par nepieciešamību sevi izmainīt, kļūt par integrālu sabiedrību. Mēs varam parādīt, ka tikai tajā ir mūsu problēmu risinājums.

„Kā lai to izdara? – mums jautās. – Kā sevi izmainīt?” Par to Bāls Sulams klāsta rakstā „Gribas brīvība”. Pirmoreiz vēsturē mums ir iespēja rīkoties patstāvīgi. Tas attiecas arī uz mūsu grupām un kopumā uz visu cilvēci: jāizveido tāda apkārtne, kura mūs uzlabos.

Kā lai izveido tādu apkārtni? Jāmeklē sistēma, kura apslēpta starp mums. Mēs paši to veidojam, nojaušot un sev iztēlojoties, kādai tai ir jābūt. Vēloties nokļūt tās iekārtā, es būtībā uzdodu sev jautājumu par to, kas ir Radītājs? Kā viņš vada mūsu savstarpējās attiecības? Kā viņš starp mums darbojas? Kā mūs savieno? Kā darbojas radīšanas nodoms, kurš aptver mūs visus kopā? Veidojot shēmu, kura man šķiet pareiza, es atklāju sevī vēlmi atklāt Radītāju. Gluži kā bērns, kurš saliekot kopā no konstruktora detaļām mašīnas un kuģus, kļūst gudrāks, pateicoties tieši tam, ka pats cenšas izdarīt kaut ko jau eksistējošu. Rīkojoties patstāvīgi, viņš saprot un rada savus darinājumus, viņš ir to radītājs. Tāpat arī mēs nonākam pie saskaņas ar Radītāju, ar Viņu apvienojamies, Viņu saprotam.

Paceļoties augšup no materiālās pasaules, mēs pakāpeniski izveidojam Bezgalības pasauli, šķersojot savā ceļā piecas pasaules. Un katru reizi mēs saduramies ar dažādām apslēptībām, lai vēl prasmīgāk veiktu šīs būves konstrukciju, līdz visa sistēma būs gatava. Sacīts, ka Radītājs radīja Bezgalības pasauli, un to nopostīja, bet cilvēki labo, savāc kopā un veido to no jauna, virzoties ceļā no lejas uz augšieni.

Tas mums jāatceras. Mums priekšā ir liels darbs, liela sistēma un nepieciešams uzmanīgi izturēties pret visu pasaulē un dzīvē: viss man atklājas ar nolūku, lai es pats atbildētu ar pareizu reakciju.

Galvenais negaidīt pozitīvas pārmaiņas pasaulē, jo pārmaiņas var būt tikai uz sliktāko. Mums jāpieliek notiekošajam maksimums pūļu no savas puses – un pateicoties tām, katru dienu nāks pozitīva reakcija, par kuru mēs dzirdēsim ziņās, un ne tikai.

Tas, ko mēs veiksim šodien, rīt atbalsosies pasaulē. Tieši tā arī viss notiek. Jūs sajutīsiet savu ietekmi uz pasauli, sajutīsiet, ka atslēga ir jūsu rokās. Šeit svarīgi, lai mēs virzītos nevis ciešanu spiediena ietekmē, kas stumj no aizmugures, bet gan vilktu pasauli uz priekšu. Pateicoties šim vilcējspēkam, mēs patiešām turēsim pareizo tempu.

No kongresa Toronto 7. nodarbības, 18.09.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabalas izplatīšana, Kongresi, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums”, Norises | Add Comment →