Vai kapitālisms ir cietis krahu, 1.daļa

Viedoklis (A.Gurria, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālais sekretārs, ESAO): Vai rietumu kapitālisms ir cietis neveiksmi? Mana atbilde uz šo jautājumu – nē. Domāju, ka mums neizdevās ieviest nepieciešamos spēles noteikumus, neizdevās nodrošināt kontroli un efektīvi īstenot korporatīvo pārvaldi. Mēs netikām galā ar risku pārvaldi un nespējām pareizi sadalīt pienākumus starptautiskajās ekonomiskajās organizācijās.

Mūsu finansiālās neveiksmes nekavējoties izplatījās uz reāliem ekonomikas sektoriem. No finansiālās krīzes mēs pārgājām pie ekonomiskās paralīzes, pie strauja bezdarba pieauguma. Tādējādi krīze atstāja pēc sevis mantojumā neiedomājami augstu bezdarba līmeni, milzīgu budžeta deficītu, uzkrāto valsts parādu, kurš turpina pieaugt, bet ekonomiskā lejupslīde samazina budžeta ienākumus, turklāt masveida bezdarbs palielina sociālos izdevumus.

Tādēļ ļoti svarīgi nodot skaidrus signālus par to, kā mēs gatavojamies cīnīties ar parādu problēmām, neupurējot ekonomisko pieaugumu un nodarbinātību. Preču tirgus un darba tirgus reformācija, ieskaitot izglītību, jauninājumus, ekoloģiski orientētu izaugsmi, konkurenci, nodokļus, veselības aprūpi – lūk, kam ir jākļūst par mūsu galveno mērķi ilgtermiņa stratēģijas kontekstā, atjaunojot noturīgu ekonomisko pieaugumu.

Tas palīdzēs veidot jaunas darbavietas un risināt valsts parāda problēmas. Mums tāpat ir jādod signāls: „Atnācis pārmaiņu laiks sociālajā jomā”, kā arī jākoncentrējas uz jauninājumu politiku, lai aizsargātu pašus vārīgākos iedzīvotāju slāņus.

Tāpēc, NĒ, es nedomāju, ka rietumu kapitālisms vai atvērtie tirgi cieta krahu. Vācijas Finanšu ministrs V. Šoible raksta, ka „pastāv vienprātīgs uzskats, ka tirgiem, kuri ir īpaši uzticami, noturīgi pret krīzes iedarbību, ir nepieciešama stingrāka regulēšana”. Es tam pilnībā piekrītu.

Replika: Mēs redzam, kā nesapratne par sabiedrības evolūciju, ir tās nākamā attīstības posma – pakāpeniskās apvienošanās vienotā globālā savienībā – nesapratne, kas padara cilvēku aklu, un viņš turpina „lūkoties sevī” – redzēt pagājušo pasaules ainu.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: