No Bāla Sulama laikraksta „Narod”: Tautas attīstība pilnībā analoģiska atsevišķa cilvēka attīstībai, bet katra cilvēka loma – analoģiska atsevišķa ķermeņa orgānu lomai.

Tāpat kā katra cilvēka ķermenī jābūt pilnīgai tā orgānu savstarpējai harmonijai, lai katrs orgāns nostātos sardzē un gaidītu savu stundu (acis lūkotos, smadzenes tās izmantotu, lai domātu un komandētu, un tad rokas strādātu un cīnītos, bet kājas soļotu) – tāpat arī orgāniem, kuri ir tautas ķermenis, ir jārīkojas, balstoties uz pilnīgu savstarpēju harmoniju.

Un tas ir obligāts tautas normālas dzīves un drošas pastāvēšanas nosacījums. Indivīda dabiskā nāve ir orgānu savstarpējās harmonijas trūkums, – tāpat arī tautas dabiskais noriets ir noteikta traucējuma rezultāts, kas radies starp tās orgāniem. Kā apliecinājuši mūsu senči: „Jeruzaleme tika nopostīta tikai nemotivēta naida dēļ, kas valdīja tajā paaudzē”.

Saprotams, ka mūsu ķermenis spējīgs uz veselīgu eksistenci tikai pie nosacījuma, ka visi tā orgāni viens ar otru ir sastīti, un katrs zina, kā viņam jādarbojas attiecībā pret visu ķermeni. Un tad orgāns pilnībā nodrošina ķermeņa darbību, un piegādā visas vielas – atdod un saņem, un tas viss noris pilnīgā harmonijā, saskaņā ar pareiziem likumiem un to savstarpējo atbilstību.

Tas ir acīmredzams katram. Mums tikai nav saprotams, ka tas pats likums darbojas arī visa universa, Visuma mērogā. Un lai gan vienā vai citā organisma vietā norisinās izmešanas un eksplozijas, taču rezultātā tas viss kopā veido vienu lielu dzīvu sistēmu. Tāpēc arī Visums dzīvo kā viens organisms kopīgā harmonijā un tikai mums nav saprotams, ka tas tā ir!

Un tādā pašā veidā jādzīvo cilvēku sabiedrībai. Pakāpeniski mēs pietuvināmies tam, lai atklātu, ka pastāv noteikts process, kurš ved mūs uz lielāku saikni un atkarību vienam no otra. Tikai ir jānoskaidro, kas šajā augošajā atkarībā un saiknē, kura atklājas arvien vairāk, ir atkarīgs no mums pašiem, bet kas paredzēts dabai.

Daba arvien vairāk mums atklāj mūsu savstarpējo atkarību, un mūsu uzdevums no mūsu puses ir uz to atbildēt – proti, pareizi savienoties. Līdzīgi tam, kā arī ikdienas dzīve mums pastāvīgi piemet kādas problēmas un uzdevumus, spiež uz mums, pieprasot izmaiņas. Un mēs, atkarībā no tā, esam spiesti mainīties, izpildīt visus tās uzdevumus un pielāgot sevi pasaulei.

Tas pats notiek arī mūsdienās. Tas ir, mums nav citas izvēles kā vienīgi saprast, ka daba, acīmredzot, mums piedāvā kādu jaunu attiecību formu, kuru mēs vēl patreiz nespējam saskatīt. Tādēļ jāizlemj, kā to pieņemt, un kā pareizi izpildīt šo uzdevumu, kuru šodien esam saņēmuši.

No nodarbības pēc laikraksta „Narod”, 17.08.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Galvojums, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” | Add Comment →