Viedoklis (Džordžs Soross, amerikāņu finansists): Eiropas integrācijas process sasniedza apogeju, kad tika ieviesta vienotā valūta. Taču eiro izrādījās par nepilnvērtīgu valūtu: tam bija vienotā centrālā banka, taču nebija vienotās finanšu ministrijas. Vācija uzstāja, ka nav ES kopējo garantiju, t.i. integrācijas.

Būdama lielākā kreditora lomā, Vācija diktēja tai izdevīgus palīdzības nosacījumus, ar to veicinot parādnieku maksātnespēju. Eiro maiņas kursa pazemināšana padarīja tās ekonomiku vēl spēcīgāku. Tādējādi integrācija pārtapa dezintegrācijā.

Attiecīgi tam, kā kreditori veicināja parādnieku bankrotu, pieauga nacionālistisko partiju popularitāte, kā, piemēram, „Īstie somi” Somijā un to analogi citās valstīs.

Eiropas elitei jāatgriežas pie integrācijas principiem, uz kuriem veidojās savienība, jāmeklē kopējais eiropiešu, nevis nacionālais risinājums. „Īsto eiropiešu” ir jābūt vairāk kā „īsto somu” un citu antieiropiešu no Vācijas un citām valstīm.

Replika: Vienkārši pārsteidzoši, cik daudz līdzekļu savulaik tika ieguldīts Eiropas Savienības reklāmā, un cik maz rūpējas par eiropiešu audzināšanu integrācijas garā. Egoisms pieaug, izpaužas pretrunas, taču spēcīgas mērķtiecīgas propagandas par integrācijas nepieciešamību tā arī nav. Redzams, ka pamatā vienmēr bija un ir tikai tuvredzīga savas izdevības vēlme.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment →